A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Psalmi 71



1
Uz tevi, Kungs, es paļaujos, ne mūžam neliec man palikt kaunā.
2
Izglāb mani caur savu taisnību un atsvabini mani, atgriez savu ausi pie manis un atpestī mani.
3
Esi man par patvērumu, kur es varu dzīvot, kur vienmēr varu bēgt. Tu esi solījis, mani atpestīt, jo tu esi mans kalns un mana stiprā pils.
4
Mans Dievs, izglāb mani no bezdievīgā rokas, no netaisnā un varas darītāja rokas,
5
Jo tu esi mana cerība, Kungs, Kungs, mana drošība no manas jaunības.
6
Uz tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, tu mani esi izvilcis no mātes miesām, mana dziesma tevi teic bez mitēšanās.
7
Es esmu daudziem par ērmu, bet tu esi mans stiprais patvērums.
8
Lai mana mute pildās ar tavu teikšanu, cauru dienu ar tavu godu.
9
Neatmet mani vecumā, neatstāj mani, kad spēks man zūd.
10
Jo mani ienaidnieki mani aprunā, un kas uz manu dvēseli glūn, tie kopā spriež padomu
11
Sacīdami: Dievs viņu ir atstājis, dzenaties pakaļ, sagrābiet viņu, jo glābēja nav.
12
Dievs, neesi tālu no manis, mans Dievs, steidzies man palīgā.
13
Lai top kaunā, lai iet bojā, kas manai dvēselei turas pretī, ar kaunu un smieklu lai top apsegti, kas meklē manu nelaimi.
14
Bet es vienmēr cerēšu un vairošu visu tavu slavu.
15
Mana mute izteiks tavu taisnību, cauru dienu tavu pestīšanu, jebšu to nemāku izskaitīt.
16
Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es pieminēšu tavu taisnību, tevi vien.
17
Ak Dievs, tu mani esi mācījis no manas jaunības; un līdz šim es pasludināju tavus brīnumus.
18
Tad nu arīdzan, kad vecums un sirmi mati ir klāt, neatstāj mani, ak Dievs, tiekams es tavu elkoni būšu pasludinājis bērnu bērniem un tavu stiprumu visiem pēcnākamiem.
19
Tava taisnība, ak Dievs, ir it augsta, tu dari lielas lietas; Dievs, kas ir tāds kā tu?
20
Tu man lieci redzēt daudz bēdas un mokas, tu mani darīsi atkal dzīvu, un mani izvilksi no zemes dziļumiem.
21
Vairo manu godu, un iepriecini mani atkal.
22
Es tevi arī slavēšu ar stīgu skaņām par tavu uzticību, mans Dievs; es tevi slavēšu ar koklēm, ak Svētais iekš Izraēla!
23
Manas lūpas gavilēs, kad es tev dziedāšu, ir mana dvēsele, ko tu esi atpestījis.
24
Ir mana mēle tavu taisnību izrunās cauru dienu, jo tie ir tapuši kaunā un apkaunoti, kas meklē manu nelaimi.