A A A A A
Latvijas Bībele 1685

Psalmi 69



1
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
2
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
3
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
4
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
5
Ak Dievs, tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi tev nav apslēpti.
6
Lai pie manis netop kaunā, kas tevi gaida, ak Kungs, Kungs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas tevi meklē, ak Izraēla Dievs!
7
Jo tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
8
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
9
Jo karstums tava nama labad mani ir ēdis, un tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
10
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
11
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
12
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
13
Bet es tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc savas patiesības.
14
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
15
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
16
Paklausi mani, ak Kungs, jo tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc savas lielās sirds žēlastības!
17
Un neapslēp savu vaigu priekš sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
18
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
19
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir tavā priekšā.
20
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24
Izgāz pār tiem savu dusmību, un tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
25
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
26
Jo tie to vajā, ko tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko tu ievainojis.
27
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie tavas taisnības.
28
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
29
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, tava pestīšana lai mani paceļ.
30
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un viņu paaugstināšu ar pateikšanu.
31
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
32
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
33
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina savus cietumniekus.
34
Lai viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
35
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
36
Un viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas viņa vārdu mīļo, tie tur dzīvos.