| 1 |
| Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Klausi, ak Dievs, manu saukšanu, ņem vērā manu lūgšanu. |
| 2 |
| No zemes gala es tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi tu mani uz akmens kalnu, jo man tas par augstu. |
| 3 |
| Jo tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem. |
| 4 |
| Es palikšu tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos tavu spārnu pavēnī. (Zela.) |
| 5 |
| Jo tu, Dievs, esi klausījis manas solīšanas, tu devis mantību tiem, kas tavu vārdu bīstas. |
| 6 |
| Tu vairosi ķēniņam dzīvības laiku; viņa gadi paliks līdz radu radiem. |
| 7 |
| Viņš sēdēs mūžīgi Dieva priekšā; parādi viņam žēlastību un patiesību, kas viņu pasargā. |
| 8 |
Tad es dziedāšu tavam vārdam mūžīgi, lai es maksāju savus solījumus dienu no dienas.
|
| Latvian Bible 1685 (LG8) |
| Public Domain |