1 |
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Klausi, ak Dievs, manu saukšanu, ņem vērā manu lūgšanu. |
2 |
No zemes gala es tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi tu mani uz akmens kalnu, jo man tas par augstu. |
3 |
Jo tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem. |
4 |
Es palikšu tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos tavu spārnu pavēnī. (Zela.) |
5 |
Jo tu, Dievs, esi klausījis manas solīšanas, tu devis mantību tiem, kas tavu vārdu bīstas. |
6 |
Tu vairosi ķēniņam dzīvības laiku; viņa gadi paliks līdz radu radiem. |
7 |
Viņš sēdēs mūžīgi Dieva priekšā; parādi viņam žēlastību un patiesību, kas viņu pasargā. |
8 |
Tad es dziedāšu tavam vārdam mūžīgi, lai es maksāju savus solījumus dienu no dienas.
|
Latvian Bible 1685 (LG8) |
Public Domain |