A A A A A
Latvijas Bībele 1685 (LG8)

Psalmi 44



1
Korus bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu tu esi darījis viņu laikā sendienās.
2
Ar savu roku pagānus tu esi izdzinis, bet viņus tu esi dēstījis; tautas tu esi mocījis, bet viņus tu esi izplatījis.
3
Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet tava labā roka un tavs elkonis un tava vaiga gaišums, jo tev bija labs prāts pie tiem.
4
Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
5
Ar tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
6
Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
7
Bet tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
8
Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies tavam vārdam mūžīgi. (Zela.)
9
Bet nu tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
10
Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
11
Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
12
Tu pārdevi savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
13
Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
14
Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
15
Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
16
Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
17
Viss tas mums uzgājis, taču mēs tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret tavu derību.
18
Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no taviem ceļiem,
19
Ka tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
20
Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
21
Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo viņš zina sirds noslēpumus.
22
Bet tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
23
Uzmosties, Kungs, kāpēc tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
24
Kāpēc tu apslēpi savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
25
Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
26
Celies mums par palīgu, un izglāb mūs savas žēlastības dēļ.