| 1 |
| Dāvida dziesma. Kungs, tevi es piesaucu, steidzies pie manis, klausies uz manu balsi, kad es tevi piesaucu. |
| 2 |
| Lai mana lūgšana tavā priekšā top cienīta kā kvēpināmais upuris, manu roku pacelšana kā vakara upuris. |
| 3 |
| Kungs, sargi manu muti un pasargi manas lūpas. |
| 4 |
| Nedod manai sirdij griezties uz ļaunu, bezdievīgu darbu darīt ar ļaundarītājiem, ka nebaudu no viņu kārumiem. |
| 5 |
| Lai taisnais mani sit, tā būs žēlastība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz manu galvu, tam lai mana galva neliedzās; bet es vienmēr lūdzu pret viņu ļauniem darbiem. |
| 6 |
| No akmens kalniem viņu soģi lai top nogāzti; tad dzirdēs manus vārdus, ka tie mīlīgi. |
| 7 |
| Kā zemi uzplēš un uzar, tā mūsu kauli ir izkaisīti līdz pašam kapam. |
| 8 |
| Bet uz tevi, Kungs, Kungs, manas acis raugās, uz tevi paļaujos, neatstum manu dvēseli. |
| 9 |
| Pasargi mani no tā valga, ko tie man ir izmetuši, un no ļauna darītāju slazdiem. |
| 10 |
Bezdievīgie kritīs savos tīklos, kamēr es iešu garām.
|
| Latvian Bible 1685 (LG8) |
| Public Domain |