A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Psalmi 119



1
Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
2
Svētīgi tie, kas viņa liecības tur, kas no visas sirds viņu meklē,
3
Netaisnību nedara, bet staigā pa viņa ceļiem.
4
Tu esi pavēlējis, tavus baušļus cieti sargāt.
5
Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, tavus likumus sargāt.
6
Kad es raudzīšos uz visiem taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
7
Es tev pateikšu ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies tavas taisnības tiesas.
8
Es turēšu tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
9
Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc taviem vārdiem.
10
Es tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no taviem baušļiem.
11
Es paturu tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret tevi.
12
Slavēts esi tu, Kungs; māci man tavus likumus.
13
Ar savām lūpām es izteikšu visas tavas mutes tiesas.
14
Es priecājos par tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
15
Es pārdomāju tavas pavēles un ņemu vērā tavus ceļus.
16
Es priecājos par taviem likumiem; tavu vārdu es neaizmirstu.
17
Dari labu savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu tavu vārdu.
18
Atdari manas acis, ka es uzlūkoju tavas bauslības brīnumus.
19
Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis tavus baušļus.
20
Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc tavām tiesām vienmēr.
21
Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no taviem baušļiem nomaldās.
22
Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu tavas liecības.
23
Ir lieli kungi sēž un runā pret mani, bet tavs kalps apdomā tavus likumus.
24
Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
25
Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc tava vārda.
26
Es izteicu savus ceļus, un tu mani paklausi; māci man tavus likumus.
27
Liec man saprast tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt tavus brīnumus.
28
Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar tavu vārdu.
29
Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man tavu bauslību.
30
Patiesības ceļu es esmu izredzējies, tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
31
Es turos pie tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
32
Kad tu manu sirdi atvieglini, tad es teku tavas bauslības ceļu.
33
Māci man, Kungs, tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
34
Dod man saprašanu, ka es tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
35
Vadi mani uz tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
36
Loki manu sirdi pie tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
37
Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz tava ceļa.
38
Apstiprini savam kalpam tavu vārdu, tiem par labu, kas tevi bīstas.
39
Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo tavas tiesas ir labas.
40
Redzi, es mīlu tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc tavas taisnības.
41
Kungs, lai man nāk tava žēlastība, tava pestīšana pēc tava vārda,
42
Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz tavu vārdu.
43
Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz tavām tiesām.
44
Es turēšu tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
45
Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju tavas pavēles.
46
Par tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
47
Es priecājos par taviem baušļiem, ko es mīlēju.
48
Un es paceļu savas rokas pie taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju tavus likumus.
49
Piemini savam kalpam to vārdu, uz ko tu man lieci cerēt.
50
Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo tava apsolīšana mani dara dzīvu.
51
Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no tavas bauslības.
52
Kungs, kad es pieminu tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
53
Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas tavu bauslību atstāj.
54
Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
55
Kungs, naktī es pieminu tavu vārdu un turu tavu bausli.
56
Tā ir mana manta, ka es turu tavas pavēles.
57
Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt tavus vārdus.
58
Es tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc tavas apsolīšanas.
59
Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie tavām liecībām.
60
Es steidzos un nekavējos, tavus baušļus turēt.
61
Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu tavu bauslību.
62
Nakts vidū es ceļos, tev pateikt par tavas taisnības tiesām.
63
Es piebiedrojos visiem, kas tevi bīstas, un visiem, kas tur tavas pavēles.
64
Kungs, zeme ir pilna tavas žēlastības; māci man tavus likumus.
65
Tu dari labu savam kalpam, ak Kungs, pēc sava vārda.
66
Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu taviem baušļiem.
67
Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu tavu vārdu.
68
Tu esi labs un dari labu, māci man tavus likumus.
69
Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu tavas pavēles no visas sirds.
70
Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par tavu bauslību.
71
Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos tavus likumus.
72
Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
73
Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos tavus baušļus.
74
Kas tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz taviem vārdiem.
75
Es zinu, Kungs, ka tavas tiesas ir taisnas, un tu mani esi pazemojis pēc tavas uzticības.
76
Lai jel tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, it kā tu savam kalpam esi solījis.
77
Lai tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo tava bauslība ir mans prieks.
78
Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju tavas pavēles.
79
Lai pie manis griežas, kas tevi bīstas, un kas pazīst tavas liecības.
80
Lai mana sirds ir skaidra pie taviem likumiem, ka netopu kaunā.
81
Manai dvēselei slāpst pēc tavas pestīšanas; es ceru uz taviem vārdiem.
82
Manas acis ilgojās pēc tavām apsolīšanām, ka es saku: kad tu mani iepriecināsi?
83
Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu tavus likumus.
84
Cik tad tavam kalpam dienu? Kad tu turēsi sodu par maniem vajātājiem?
85
Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc tavas bauslības.
86
Visi tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, - palīdzi man!
87
Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis tavas pavēles.
88
Atspirdzini mani pēc tavas žēlastības, tad es sargāšu tavas mutes liecību.
89
Kungs, tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
90
Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
91
Pēc taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss tev kalpo.
92
Ja tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
93
Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām tu mani esi atspirdzinājis.
94
Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju tavas pavēles.
95
Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā tavas liecības.
96
Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet tavs bauslis pastāv bez gala.
97
Cik ļoti es mīlēju tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
98
Ar saviem baušļiem tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
99
Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju tavas liecības.
100
Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu tavas pavēles.
101
Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju tavu vārdu.
102
Es neatkāpjos no tavām tiesām, jo tu mani māci.
103
Cik saldi ir tavi vārdi manai mutei, saldāki pār medu manām lūpām!
104
Caur tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
105
Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
106
Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu tavas taisnības tiesas.
107
Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc tava vārda.
108
Ak Kungs, lai tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man tavas tiesas.
109
Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu tavu bauslību.
110
Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no tavām pavēlēm.
111
Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
112
Es griežu savu sirdi, darīt tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
113
Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju tavu bauslību.
114
Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz tavu vārdu es gaidu.
115
Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
116
Uzturi mani pēc tava vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
117
Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz taviem likumiem vienmēr.
118
Tu atmeti visus, kas no taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
119
Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju tavas liecības.
120
Es tā bīstos no tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no tavām sodībām.
121
Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
122
Aizstāvi tu savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
123
Manas acis ilgojās pēc tavas pestīšanas un pēc tava taisnā vārda.
124
Dari pēc savas žēlastības savam kalpam un māci man tavus likumus.
125
Es esmu tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu tavas liecības.
126
Laiks ir, ka Tas Kungs savu darbu dara; tie lauzuši tavu bauslību.
127
Tādēļ es mīļoju tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
128
Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
129
Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
130
Kad tavi vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
131
Savu muti es atdaru ilgodamies, jo tavu baušļu man gribās.
132
Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā tu mēdzi darīt tiem, kas tavu vārdu mīl.
133
Stiprini manus soļus iekš taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
134
Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu tavas pavēles.
135
Apgaismo savu vaigu pār savu kalpu un māci man tavus likumus.
136
Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur tavu bauslību.
137
Kungs, tu esi taisns un tavas tiesas ir taisnas.
138
Taisnībā tu esi piekodinājis un lielā patiesībā savas liecības.
139
Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst tavus vārdus.
140
Tavi vārdi ir ļoti šķīsti, un tavs kalps tos mīļo.
141
Es esmu mazs un nievāts, bet tavas pavēles es neaizmirstu.
142
Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un tava bauslība ir patiesība.
143
Bēdas un bailes man uzgājušas, bet tavi baušļi ir mans prieks.
144
Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
145
Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu tavus likumus.
146
Es tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu tavas liecības.
147
Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz tavu vārdu es ceru.
148
Agri manas acis mostas, pārdomāt tavus vārdus.
149
Klausi manu balsi pēc tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc tavām tiesām.
150
Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no tavas bauslības.
151
Kungs, tu esi tuvu, un visi tavi baušļi ir patiesība.
152
No iesākuma es zinu, ka tu savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
153
Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo tavu bauslību es neaizmirstu.
154
Iztiesā tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc taviem vārdiem.
155
Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē tavus likumus.
156
Kungs, liela ir tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc tavām tiesām.
157
Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no tavām liecībām.
158
Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur tavus vārdus.
159
Uzlūko, ka es tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc tavas žēlastības.
160
Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
161
Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no taviem vārdiem.
162
Es priecājos par tavu vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
163
Es ienīstu melus un turu tos par negantību; tavu bauslību es mīļoju.
164
Es tevi teicu septiņkārt dienā par tavām taisnām tiesām.
165
Kas tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
166
Ak Kungs, es gaidu uz tavu pestīšanu un daru pēc taviem baušļiem.
167
Mana dvēsele tur tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
168
Es pasargu tavas pavēles un tavas liecības, jo visi mani ceļi ir tavā priekšā.
169
Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš tava vaiga! Dari mani gudru pēc tava vārda!
170
Lai mana sirds lūgšana nāk priekš tava vaiga! Izglāb mani pēc tava vārda!
171
Manas lūpas teiktin teiks tavu slavu, kad tu man māci tavus likumus.
172
Mana mēle dziedās no taviem vārdiem, jo visi tavi baušļi ir taisnība.
173
Lai tava roka man nāk palīgā, jo tavas pavēles es esmu izredzējies.
174
Kungs, man gribās tavas pestīšanas, un tava bauslība ir mans prieks.
175
Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā tevi var teikt, un lai tavas tiesas man palīdz.
176
Es maldos kā pazudusi avs, -meklē savu kalpu, jo es neaizmirstu tavas pavēles.