| 1 |
| Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. 2. Es paļaujos uz To Kungu. Kā tad jūs sakāt uz manu dvēseli: skrej uz saviem kalniem kā putns! |
| 2 |
| Jo redzi, bezdievīgie uzvelk stopu, tie liek savas bultas uz auklām, slepeni šaut tos, kas sirds taisni. |
| 3 |
| Jo pamati top nopostīti; ko darīs taisnais? |
| 4 |
| Tas Kungs ir savā svētā namā, Tā Kunga godības krēsls ir debesīs, viņa acis skatās, viņa acu skati pārmana cilvēku bērnus. |
| 5 |
| Tas Kungs pārbauda taisno, bet bezdievīgo un varas darbu mīļotāju viņa dvēsele ienīst. |
| 6 |
| Pār bezdievīgiem viņš liks līt valgiem, ugunij un sēram, un varena vētra būs viņu daļa. |
| 7 |
Jo Tas Kungs ir taisns, viņš mīļo taisnību, viņa vaigs uzlūko taisno.
|
| Latvian Bible 1685 (LG8) |
| Public Domain |