| 1 |
| Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie tevis. |
| 2 |
| Neapslēp savu vaigu priekš manis, atgriez savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz. |
| 3 |
| Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale. |
| 4 |
| Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst. |
| 5 |
| Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās. |
| 6 |
| Es esmu it kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās. |
| 7 |
| Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta. |
| 8 |
| Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu. |
| 9 |
| Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām, |
| 10 |
| Tavas bardzības un dusmības pēc, jo tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis. |
| 11 |
| Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle. |
| 12 |
| Bet tu, Kungs, paliec mūžīgi un tava piemiņa līdz radu radiem. |
| 13 |
| Kaut tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis. |
| 14 |
| Jo tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos. |
| 15 |
| Tad pagāni bīsies Tā Kunga vārdu, un visi ķēniņi virs zemes tavu godību, |
| 16 |
| Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies savā godībā. |
| 17 |
| Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu. |
| 18 |
| Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu. |
| 19 |
| Jo viņš skatās no sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi, |
| 20 |
| Ka viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus; |
| 21 |
| Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un viņa slava Jeruzālemē, |
| 22 |
| Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot. |
| 23 |
| Bet viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas. |
| 24 |
| Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem. |
| 25 |
| Senlaikus tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir tavu roku darbs. |
| 26 |
| Tās zudīs, bet tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies; |
| 27 |
| Bet tu palieci tas pats, un tavi gadi nebeigsies. |
| 28 |
| Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs tavā priekšā. |
| Latvian Bible 1685 (LG8) |
| Public Domain |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|