Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Nehemija 13

1

Tai dienā Mozus grāmatā lasīja priekš ļaužu ausīm un tur atrada rakstītu, ka Amoniešiem un Moabiešiem ne mūžam nebūs nākt Dieva draudzē,

2

Tāpēc ka viņi nebija nākuši pretī Izraēla bērniem ar maizi un ar ūdeni, bet pret tiem bija derējuši Bileāmu, viņus nolādēt, lai gan mūsu Dievs lāstu pārvērta par svētību.

3

Tad notikās, ka šo bauslību dzirdot tie visus svešiniekus atšķīra no Izraēla.

4

Un priesteris Elijazibs, kas bija iecelts pār mūsu Dieva nama kambari, papriekš bija sadraudzējies ar Tobiju,

5

Un viņam bija taisījis lielu kambari, kur tie papriekš bija nolikuši ēdamo upuri, vīraku un rīkus un labības, vīna un eļļas desmitos, kas kļuva nodoti priekš levitiem un dziedātājiem un vārtu sargiem, līdz ar priesteru cilājamo upuri.

6

Bet viss tas notika, kamēr es Jeruzālemē nebiju; jo Artazastus, Bābeles ķēniņa, trīsdesmit otrā gadā es nācu pie ķēniņa, un pēc kāda laika es to no ķēniņa izlūdzos.

7

Kad es nu nācu uz Jeruzālemi un samanīju to ļaunumu, ko Elijasibs priekš Tobijas bija darījis, viņam kambari taisīdams Dieva nama pagalmos,

8

Tad tas man ļoti rieba, un es izmetu visas Tobijas nama lietas no tā kambara ārā.

9

Es arī pavēlēju, to kambari šķīstīt, un es atkal tur ienesu Dieva nama rīkus ar ēdamo upuri un vīraku.

10

Es arī samanīju, ka levitiem viņu daļa nebija dota, tā ka leviti un dziedātāji, kas to darbu darījuši, bija aizmukuši ikkatrs uz savu tīrumu.

11

Tad es bāros ar tiem virsniekiem un sacīju: kāpēc Dieva nams ir atstāts? Un es tos sapulcināju un tos atkal iecēlu viņu vietā.

12

Tad visa Jūda valsts atnesa to desmito no labības un no vīna un no eļļas mantas namos.

13

Un es par mantu sargiem iecēlu priesteri Zelemiju un rakstu mācītāju Cadoku un Pedaju no levitiem, un viņiem pa roku Ananu, Zakura, Matanijas dēla, dēlu; jo šie tapa turēti par uzticamiem, un tiem tapa uzlikts, lai izdala saviem brāļiem.

14

Piemini mani, mans Dievs, par to un neizdeldē manu labdarīšanu, ko esmu darījis pie sava Dieva nama un pie viņa kalpošanas!

15

Tanīs dienās es Jūdā redzēju, ka vīna spaidus mina svētā dienā, un ka kūlīšus saņēma, ko uz ēzeļiem krāva, vīnu, vīna ķekarus un vīģes un visādu nastu, un svētā dienā ienesa Jeruzālemē, un es tai dienā (pret tiem) devu liecību, kad tie barību pārdeva.

16

Tur arī Tirieši dzīvoja, kas zivis atnesa un visādu preci, un to pārdeva svētā dienā Jūda bērniem un Jeruzālemē.

17

Tad es bāros ar Jūda virsniekiem un uz tiem sacīju: kas tas par ļaunu darbu, ko jūs darāt un pārkāpjat svēto dienu?

18

Vai jūsu tēvi tā nav darījuši, un mūsu Dievs ir vedis visu šo nelaimi pār mums un pār šo pilsētu? Un jūs vairojiet tās dusmas pār Izraēli, pārkāpdami svēto dienu!

19

Un notikās svētai dienai nākot, kad tumšs metās Jeruzālemes vārtos, tad es pavēlēju durvis aizslēgt un neatdarīt, kamēr svētā diena pagājusi. Un no saviem puišiem es kādus liku pie vārtiem, ka nekādu nastu tur neienestu svētā dienā.

20

Tad tie zāļu un visādas preces pārdevēji palika pa nakti ārā Jeruzālemes priekšā vienreiz un otrreiz.

21

Un es pret tiem apliecināju un uz tiem sacīju: kāpēc jūs pa nakti paliekat pie mūra? Ja jūs to atkal darīsiet, tad es jūs grābšu rokā. No tā laika tie vairs nenāca svētā dienā.

22

Un levitiem es sacīju, lai šķīstās un nāk vārtus sargāt, ka svētā diena taptu svētīta. Arī par to piemini mani, mans Dievs, un žēlo mani pēc tavas lielās žēlastības!

23

Es tanīs dienās arī redzēju Jūdus, kas bija apņēmuši Azdodiešu, Amoniešu un Moabiešu sievas.

24

Un viņu bērni runāja pus Azdodiski un nemācēja Jūdiski runāt, bet pēc abēju tautu valodas.

25

Tad es ar tiem bāros un tos lādēju un situ kādus no tiem un tiem plūcu matus un tiem liku pie Dieva zvērēt, jums nebūs savas meitas dot viņu dēliem, nedz ņemt viņu meitas saviem dēliem nedz sev.

26

Vai šo dēļ Salamans, Izraēla ķēniņš, nav apgrēkojies? Jebšu nevienai tautai tāds ķēniņš nav bijis, kāds viņš bija, un viņš savam Dievam bija mīļš, un Dievs viņu bija iecēlis par ķēniņu pār visu Izraēli, un tomēr ir tādu tās svešās sievas paveda uz grēkiem.

27

Vai tad mēs jums klausīsim un visu tādu lielu ļaunumu darīsim noziegdamies pret savu Dievu, ka apņemam svešas sievas?

28

Un viens no Jojada, Elijaziba dēla, tā augstā priestera, bērniem bija par znotu palicis Zanbalatam, tam Oronietim, tāpēc es viņu aizdzinu no sevis projām.

29

Piemini viņus, mans Dievs, tāpēc ka tie sagānījuši priesteru amatu un priesteru un levitu derību!

30

Tā es tos šķīstīju no visiem svešiem ieradumiem un noliku priesteriem un levitiem, ikkatram savu darīšanu savā kalpošanā,

31

Un to malkas došanu noliktos laikos un tos pirmajus. Piemini, mans Dievs, man to par labu!

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685