A A A A A
Latvijas Bībele 1685

2 Hronikas 34



1
Astoņus gadus Jozija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē.
2
Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, un staigāja sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku.
3
Jo savas valdīšanas astotā gada, kad vēl bija jauns, viņš sāka meklēt sava tēva Dāvida Dievu, un divpadsmitā gadā viņš Jūdu un Jeruzālemi sāka šķīstīt no elku kalniem un Ašerām un elku tēliem un lietām bildēm.
4
Un priekš viņa acīm Baālu altāri tapa salauzīti, un tos saules stabus tur virsū viņš nocirta, un tās Ašeras un tos elku tēlus un tās lietās bildes viņš salauzīja un tās darīja par pīšļiem un tos kaisīja uz to kapiem, kas tām bija upurējuši.
5
Un elku priesteru kaulus viņš sadedzināja uz viņu altāriem, un tā viņš šķīstīja Jūdu un Jeruzālemi.
6
Arī pa Manasus un Evraīma un Zīmeana pilsētām līdz Navtalum, pa viņu posta vietām visapkārt,
7
Viņš nolauzīja tos altārus, un tās Ašeras, un tos elka tēlus viņš satrieca un sadragāja, un nocirta visus saules stabus pa visu Izraēla zemi, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
8
Savas valdīšanas astoņpadsmitā gadā, kad to zemi un to namu bija šķīstījis, viņš sūtīja Zavanu, Acalijas dēlu, un Maēzeju, pilsētas virsnieku, un Joaku, Joakasa dēlu, to kancleri, ka tie atkal uzkoptu Tā Kunga, sava Dieva namu.
9
Un tie nāca pie tā augstā priestera Ilķijas, un tiem deva to naudu, kas bija sanesta Dieva namā, ko leviti, tie sliekšņa sargi, bija sakrājuši no Manasus, no Evraīma un no visiem Izraēla atlikušiem un no visas Jūda un Benjamina cilts un no Jeruzālemes iedzīvotājiem.
10
Un tie to deva tiem darba vedējiem rokā, kas pār Tā Kunga namu bija iecelti, un tie darba vedēji to deva tiem strādniekiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja, to namu sataisīt un uzkopt.
11
Un tie to deva tiem amatniekiem un nama taisītājiem, pirkt izcirstus akmeņus un kokus sijām un baļķus tiem namiem, ko Jūda ķēniņi bija postā pametuši.
12
Un tie vīri darīja savu darbu uzticīgi. Un viņu uzraugi bija Jakats un Obadija, leviti no Merarus bērniem, un Mezulams no Kaāta bērniem; tie to darbu uzraudzīja; un visi tie leviti mācēja spēlēt mūzikas rīkus,
13
Un bija pār nastu nesējiem un uzraugi pār visiem darba strādniekiem. Un citi leviti bija skrīveri un darba vedēji un vārtu sargi.
14
Un kad tie to naudu izņēma, kas bija sanesta Tā Kunga namā, tad priesteris Ilķija atrada Tā Kunga bauslības grāmatu, kas caur Mozu dota.
15
Un Ilķija atbildēja un sacīja uz skrīveri Zavanu: es esmu atradis to bauslības grāmatu Tā Kunga namā. Un Ilķija deva Zavanam to grāmatu.
16
Un Zavans nesa to grāmatu ķēniņam un teica ķēniņam un sacīja: visu, ko tu saviem kalpiem pavēlējis, to tie dara.
17
Un tie izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši tiem darba vedējiem un strādniekiem.
18
Un skrīveris Zavans ķēniņam teica un sacīja: priesteris Ilķija man ir devis grāmatu; un Zavans no tās lasīja ķēniņam priekšā.
19
Kad nu ķēniņš dzirdēja tos bauslības vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
20
Un ķēniņš pavēlēja Ilķijam un Aīkamam, Zavana dēlam, un Abdonam, Mikus dēlam, un skrīverim Zavanam, un Azajam, ķēniņa kalpam, un sacīja:
21
Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par visiem atlikušiem iekš Izraēla un Jūda, par šās grāmatas vārdiem, kas atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies, tāpēc ka mūsu tēvi nav turējuši Tā Kunga vārdu, nedz to darījuši, kas viss šai grāmatā rakstīts.
22
Tad Ilķija ar ķēniņa vīriem nogāja pie pravietes Uldas, Zaluma, Takeata dēla Azras dēla, tā drēbju sarga sievas, (tā dzīvoja Jeruzālemē otrā pusē,) un to uz viņu runāja.
23
Un viņa uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie manis sūtījis:
24
Tā saka Tas Kungs: redzi, es sūtīšu nelaimi šai vietai un viņas iedzīvotājiem, visus tos lāstus, kas tai grāmatā rakstīti, ko tie lasījuši Jūda ķēniņa priekšā;
25
Tāpēc ka tie mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem, mani kaitinādami ar visiem saviem roku darbiem, tad mana bardzība pret šo vietu iedegsies un neizdzisīs.
26
Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis.
27
Tādēļ ka tava sirds ir mīksta palikusi un tu esi pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams viņa vārdus pret šo vietu un viņas iedzīvotājiem, un esi pazemojies manā priekšā un saplēsis savas drēbes un raudājis manā priekšā, tad es tevi esmu paklausījis, saka Tas Kungs.
28
Redzi, es tevi likšu pie taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi glabāts savā kapā pie viņiem, un tavas acis neredzēs visu to ļaunumu, ko es sūtīšu šai vietai un viņas iedzīvotājiem. Un tie ķēniņam atsacīja šos vārdus.
29
Tad ķēniņš sūtīja un sapulcināja visus Jūda un Jeruzālemes vecajus.
30
Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā līdz ar visiem Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, un ar priesteriem un levitiem un visiem ļaudīm, lieliem un maziem, un priekš viņu ausīm tapa lasīti visi derības vārdi no tās grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
31
Un ķēniņš stāvēja savā vietā un derēja derību Tā Kunga priekšā, Tam Kungam pakaļ staigāt un no visas savas sirds un no visas savas dvēseles turēt viņa baušļus un viņa liecības un viņa likumus un darīt tos derības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā.
32
Un viņš uzņēma tai derībā visus, kas Jeruzālemē un Benjaminā atradās, un Jeruzālemes iedzīvotāji darīja pēc Dieva, savu tēvu Dieva, derības.
33
Un Jozija izdeldēja visas negantības no visām zemēm, kas Izraēla bērniem piederēja, un darīja, ka visi, kas iekš Izraēla atradās, kalpoja Tam Kungam, savam Dievam. Kamēr viņš dzīvoja, tie neatkāpās no Tā Kunga, savu tēvu Dieva.