A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

2 Hronikas 33



1
Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit pieci gadus Jeruzālemē,
2
Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to tautu negantībām, ko Tas Kungs Izraēla bērnu priekšā bija izdzinis.
3
Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Izķija bija nolauzījis, un uztaisīja altārus Baāliem un taisīja Ašeras un metās zemē priekš visa debess spēka un tiem kalpoja.
4
Viņš taisīja altārus arī Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs bija sacījis: Jeruzālemē lai ir mans vārds mūžīgi.
5
Un visam debess spēkam viņš cēla altārus Tā Kunga nama abējos pagalmos.
6
Un viņš lika saviem dēliem caur uguni iet Ben-Inoma ielejā un zīlēja un vārdoja un būra un turēja zīlniekus un pūšļotājus; viņš darīja ļoti daudz, kas Tam Kungam nepatika, viņu kaitinādams.
7
Arī elka tēlu, ko bija taisījis, viņš uzcēla Dieva namā, par ko Dievs uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu bija sacījis: šinī namā un Jeruzālemē, ko es esmu izredzējis no visām Izraēla ciltīm, es savu vārdu iecelšu mūžīgi.
8
Un Izraēla kājai es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko es jūsu tēviem esmu nolicis, ja tie visu turēs un darīs, ko es tiem esmu pavēlējis, pēc visas bauslības un likumiem un tiesām caur Mozu.
9
Tā Manasus Jūdu un Jeruzālemes iedzīvotājus vedināja uz ļaunu, ka tie niknāki darīja, nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Izraēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
10
Un Tas Kungs gan runāja uz Manasu un uz viņa ļaudīm, bet tie neņēma vērā.
11
Tāpēc Tas Kungs tiem sūtīja Asirijas ķēniņa kara virsniekus; tie gūstīja Manasu saitēm un to apcietināja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
12
Kad tas nu tā bija spaidos, tad tas pielūdza To Kungu, savu Dievu, un pazemojās ļoti priekš savu tēvu Dieva
13
Un lūdza viņu. Un viņš no tā ļāvās pielūgties un paklausīja viņa sirsnīgo lūgšanu un pārveda to atkal uz Jeruzālemi viņa valstībā. Tad Manasus atzina, ka Tas Kungs ir Dievs.
14
Un pēc tam viņš uztaisīja Dāvida pilsētas āra mūri uz Ģiona pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ieiet pa Zivju vārtiem, un apkārt Ovelam, un to taisīja ļoti augstu, un ielika arīdzan kara virsniekus visās stiprās Jūda pilsētās.
15
Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas.
16
Un viņš uzkopa Tā Kunga altāri un upurēja uz tā pateicības upurus un slavas upurus, un pavēlēja Jūda ļaudīm, kalpot Tam Kungam, Izraēla Dievam.
17
Taču tie ļaudis vēl upurēja kalnos, bet Tam Kungam savam Dievam.
18
Un kas vēl par Manasu stāstāms, un viņa lūgšana uz savu Dievu un to redzētāju vārdi, kas uz viņu runājuši Tā Kunga, Izraēla Dieva, vārdā, redzi, tas ir Izraēla ķēniņu stāstos.
19
Un viņa lūgšana un kā Dievs viņu paklausījis, arī visi viņa grēki un viņa pārkāpumi, un tās vietas, kur viņš uztaisījis elku altārus un uzcēlis Ašeras un elku tēlus, pirms tapa pazemots, tas rakstīts Kazaja stāstos.
20
Un Manasus aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
21
Amons bija divdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē.
22
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, it kā viņa tēvs Manasus bija darījis, un Amons upurēja visiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manasus bija taisījis, un tiem kalpoja.
23
Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, it kā viņa tēvs Manasus bija pazemojies; bet šis Amons vairoja noziegumu.
24
Un viņa kalpi sacēlās pret viņu un to nokāva viņa namā.
25
Un tie zemes ļaudis nokāva visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tie zemes ļaudis cēla Joziju, viņa dēlu, par ķēniņu viņa vietā.