Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

2 Hronikas 20

1

Un pēc tam notika, ka Moaba bērni un Amona bērni, un līdz ar tiem kādi no tiem Meunim nāca, karot pret Jozavatu.

2

Un vēstneši nāca un sacīja Jozavatam: liels pulks nāk pret tevi no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, tie ir AceconaTamarā, tas ir Eņģedos.

3

Tad Jozavats izbijās un grieza savu vaigu, To Kungu meklēt, un izsauca gavēni pa visu Jūdu.

4

Un Jūda ļaudis sapulcinājās, meklēt no Tā Kunga palīgu, ir no visām Jūda pilsētām tie nāca, To Kungu meklēt.

5

Un Jozavats stāvēja Jūda un Jeruzālemes draudzes vidū Tā Kunga namā priekš tā jaunā pagalma

6

Un sacīja: Kungs mūsu tēvu Dievs! Vai tu neesi Dievs debesīs un valdītājs visu ļaužu valstīs? Un tavā rokā ir spēks un vara, ka neviens pret tevi nevar celties!

7

Vai tu, mūsu Dievs, šās zemes iedzīvotājus neesi izdzinis savu Izraēla ļaužu priekšā, un vai to neesi devis Abraāma, sava mīļā, dzimumam uz mūžīgiem laikiem?

8

Un tie tur dzīvojuši un tev tur taisījuši svētu vietu tavam vārdam, sacīdami:

9

Kad pār mums nāk nelaime, zobens, sodība, mēris un bads, tad mēs stāvēsim priekš šī nama un priekš tava vaiga, tāpēc ka tavs vārds ir šinī namā, un kad tevi piesauksim savās bēdās, tad tu paklausīsi un izpestīsi.

10

Un nu, redzi, Amona bērni un Moabs un tie no Zeīra kalniem, kur tu Izraēlim neļāvi iet cauri, kad tie nāca no Ēģiptes zemes, bet tie no tiem atstājās un tos neizdeldēja, -

11

Redzi nu, tie mums to atmaksā, nākdami, mūs izdzīt no mūsu zemes, ko tu mums licis iemantot.

12

Ak mūsu Dievs! Vai tu nenesīsi tiesu pret viņiem? Jo mums nav spēka pret šo lielo pulku, kas pret mums nāk, un mēs nezinām, ko būs darīt, bet mūsu acis griežas uz tevi.

13

Un visa Jūda valsts stāvēja Tā Kunga priekšā, arī viņu bērni, viņu sievas un viņu dēli.

14

Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jeaziēli, Zakarijas dēlu, tas bija Benajas, tas Jeiēļa, tas Levita Matanijas dēls, no Asava bērniem.

15

Un tas sacīja: klausāties, visa Jūda valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji, un ķēniņ Jozavat, - tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstaties un neizbaiļojaties priekš šā lielā pulka, jo tas karš nepieder jums, bet Dievam.

16

Ejat rītu tiem pretī, redzi, tie nāks augšā pa Cic kalnu, un jūs tos sastapsiet ielejas galā šaipus Jeruēles tuksneša.

17

Šinī kaujā jums nebūs jākaujas, ejat tikai klāt, stāviet un redziet Tā Kunga pestīšanu, kas ir ar jums. Jūda un Jeruzāleme, nebīstaties un neizbaiļojaties, izejat rītu viņiem pretī, jo Tas Kungs būs ar jums.

18

Tad Jozavats locījās ar savu vaigu pie zemes, un visi Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji metās pie zemes priekš Tā Kunga un pielūdza To Kungu.

19

Un tie Leviti no Kaāta bērniem un no Korus bērniem cēlās, augsti slavēt To Kungu, Izraēla Dievu ar skanīgu balsi,

20

Un tie cēlās it agri un izgāja uz Tekoas tuksnesi, un tiem izejot Jozavats stāvēja un sacīja: klausiet mani, Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji, ticiet uz To Kungu, savu Dievu, tad jūs pastāvēsiet; ticiet viņa praviešiem, tad jums labi izdosies.

21

Un viņš sarunājās ar tiem ļaudīm un iecēla dziedātājus priekš Tā Kunga, ka tie svētā glītumā slavētu, apbruņoto priekšā iedami un sacīdami: teiciet To Kungu, jo viņa žēlastība paliek mūžīgi!

22

Un to brīdi, kad tie sāka dziedāt tās priecīgās un teicamās dziesmas, tad Tas Kungs sūtīja glūnētājus pret Amona bērniem, Moabu un tiem no Zeīra kalniem, kas bija nākuši uz Jūdu, un tie tika sakauti.

23

Jo Amona bērni un Moabs cēlās pret Zeīra kalnu iedzīvotājiem un tos izdeldēja un nomaitāja, un kad tie visus Zeīra iedzīvotājus bija nokāvuši, tad tie palīdzēja nomaitāt cits citu.

24

Un Jūda nāca kalna galā pie tuksneša un griezās pret tiem pulkiem, un redzi, tur bija miroņi, kas zemē gulēja, un neviens nebija izbēdzis.

25

Tad Jozavats un viņa ļaudis nāca un tos aplaupīja un atrada pie tiem ļoti daudz mantas un drēbes un dārgus rīkus, un paņēma tik daudz, ka nevarēja panest, un tie laupīja laupījumu trīs dienas, jo tur bija ļoti daudz.

26

Un ceturtā dienā tie sapulcējās teikšanas ielejā, jo tur tie teica To Kungu, tāpēc tie tās vietas vārdu nosauca Teikšanas ieleja līdz šai dienai.

27

Pēc tam visi vīri no Jūda un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jozavats viņu priekšā, un gāja uz Jeruzālemi ar prieku; jo Tas Kungs viņus bija darījis priecīgus par viņu ienaidniekiem.

28

Un tie nonāca Jeruzālemē ar somastabulēm un koklēm un trumetēm uz Tā Kunga namu.

29

Un bailes no Dieva nāca pār visām zemes valstīm, kad dzirdēja, ka Tas Kungs bija karojis pret Izraēla ienaidniekiem.

30

Un Jozavata valsts bija mierā, un viņa Dievs tam deva mieru visapkārt.

31

Un Jozavats valdīja pār Jūdu; viņš bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Azuba, Zilkus meita.

32

Un viņš staigāja sava tēva Azas ceļos un neatstājās no tiem, darīdams, kas Tam Kungam patika.

33

Taču kalnu altāri netapa nopostīti, un vēl tie ļaudis ar savu sirdi pilnīgi neturējās pie savu tēvu Dieva.

34

Un kas vēl par Jozavatu stāstāms, par viņa pirmām un pēdējām dienām, redzi, tas rakstīts Jeūs, Anana dēla, stāstos, ko viņš sarakstījis Izraēla ķēniņu grāmatā.

35

Un pēc tam Jozavats, Jūda ķēniņš, sabiedrojās ar Akaziju, Izraēla ķēniņu; tas bija bezdievīgs savos darbos.

36

Un viņš ar to vienojās, kuģus taisīt, ar ko braukt uz Tarzisu, un tie taisīja kuģus EceonĢeberā.

37

Bet Eliēzers, Dodava dēls, no Marezas, sludināja pret Jozavatu sacīdams: tādēļ ka tu ar Akaziju esi sabiedrojies, Tas Kungs salauzīs tavu darbu. Un tie kuģi tika sadragāti un nevarēja tikt uz Tarzisu.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685