A A A A A
Latvijas Bībele 1685

1 Hronikas 29



1
Un ķēniņš Dāvids sacīja uz visu draudzi: Salamans, mans dēls, tas vienīgais, ko Dievs izredzējis, vēl ir jauns un mazs, un taču šis darbs ir liels, jo tā nav pils kādam cilvēkam, bet Dievam, Tam Kungam.
2
Tad ar visu savu spēku esmu sagādājis priekš sava Dieva nama zeltu zelta rīkiem un sudrabu sudraba rīkiem un varu vara rīkiem un dzelzi dzelzs rīkiem un kokus koka rīkiem, Onika akmeņus un ieliekamus akmeņus un rubīnus un raibus akmeņus, visādus dārgus akmeņus un marmora akmeņus lielā pulkā.
3
Un turklāt, kad man pie sava Dieva nama ir labs prāts, man ir vēl zelts un sudrabs, un to es dodu klāt savam Dieva namam bez visa tā, ko esmu sakrājis priekš tā svētā nama:
4
Trīstūkstoš talentus zelta no Ovira zelta un septiņtūkstoš talentus šķīsta sudraba, ēku sienas pārvilkt;
5
Zeltu zelta- un sudrabu sudraba-(traukiem) un ikvienam darbam, ko amatnieku roka taisa. Un kam nu ir labs prāts šodien ar pilnu roku upurēt Tam Kungam?
6
Tad deva ar labu prātu tēvu namu virsnieki un Izraēla cilšu virsnieki un tūkstošnieki un simtnieki un ķēniņa darba virsnieki.
7
Tie deva Dieva nama vajadzībai piectūkstoš talentus zelta un desmit tūkstoš zelta gabalus un desmit tūkstoš talentus sudraba, astoņpadsmit tūkstoš talentus vara un simts tūkstoš talentus dzelzs.
8
Un pie kā akmeņi atradās, tie tos deva Tā Kunga nama mantā Jeķiēļa, Ģersona dēla, rokā.
9
Un tie ļaudis priecājās labprātīgi dodami, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu.
10
Un ķēniņš Dāvids priecājās arī ar lielu prieku, un Dāvids teica To Kungu visas draudzes priekšā. Un Dāvids sacīja: slavēts esi Kungs, mūsu tēva Izraēla Dievs, mūžīgi mūžam!
11
Tev, Kungs, pieder augstība un spēks un godība un slava un gods, jo viss, kas debesīs un zemes virsū, tas tev pieder. Tava ir tā valstība, un tu esi paaugstinājies kā galva pār visiem.
12
Un bagātība un gods nāk no tevis, un tu esi valdītājs pār visu, un tavā rokā ir spēks un vara, un tavā rokā stāv, visu paaugstināt un stiprināt.
13
Tad nu, mūsu Dievs, mēs tev pateicamies un slavējam tavas godības vārdu.
14
Jo kas es esmu, un kas ir mani ļaudis, ka mēs spētu labprātīgi dot tādas dāvanas? Jo viss ir no tevis, un no tavas rokas mēs tev dodam.
15
Jo mēs esam svešinieki un piemitēji tavā priekšā, kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna un bez pastāvības.
16
Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, tev namu taisīt tavam svētam vārdam, tā ir no tavas rokas, un viss tev pieder.
17
Un es zinu, mans Dievs, ka tu sirdi pārbaudi, un skaidrība tev labi patīk; no savas sirds skaidrības visu šo esmu devis ar labu prātu, un esmu redzējis ar līksmību tavus ļaudis, kas še sanākuši, tev dodam labprātīgi.
18
Kungs, mūsu tēvu, Ābraāma, Īzaka un Izraēla, Dievs, uzturi to mūžīgi, tādu prātu un sirdi saviem ļaudīm, un atgriez viņu sirdis pie sevis,
19
Un manam dēlam Salamanam dod padevīgu sirdi, turēt tavus baušļus un tavas liecības un tavus likumus un visu darīt un uztaisīt šo augsto namu, ko es esmu nolicis.
20
Un Dāvids sacīja uz visu draudzi: teiciet jel To Kungu, savu Dievu! Tad visa draudze teica To Kungu, savu tēvu Dievu, un palocījās un nometās zemē Tā Kunga un ķēniņa priekšā.
21
Un tie upurēja Tam Kungam upurus, un upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus otras dienas rītā tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus ar saviem dzeramiem upuriem un kaujamiem upuriem lielā pulkā priekš visa Izraēla.
22
Un tie ēda un dzēra tai dienā Tā Kunga priekšā ar lielu līksmību. Un tie cēla Salamanu, Dāvida dēlu, otrā reizē par ķēniņu un to svaidīja par valdītāju Tā Kunga priekšā un Cadoku par priesteri.
23
Tā Salamans sēdās Tā Kunga krēslā par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā, un tam labi izdevās, un viss Izraēls tam klausīja.
24
Un visi lielkungi un varenie, ir visi ķēniņa Dāvida bērni padevās ķēniņam Salamanam.
25
Un Tas Kungs darīja Salamanu jo lielu visa Izraēla priekšā un deva tam valstības godību, kāda vēl nebija bijusi nevienam Izraēla ķēniņam priekš viņa.
26
Tā Dāvids, Izajus dēls, bija valdījis pār visu Izraēli.
27
Un tas laiks, kamēr viņš valdīja pār Izraēli, bija četrdesmit gadi; Ebronē viņš valdīja septiņus gadus un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.
28
Un viņš nomira labā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans palika par ķēniņu viņa vietā.
29
Un ķēniņa Dāvida lietas, pirmās un pēdējās, redzi, tās ir rakstītas redzētāja Samuēļa stāstos un pravieša Nātana stāstos un redzētāja Gada stāstos,
30
Ar visu viņa valdību un varu un tiem laikiem, kas aizgājuši pār viņu un pār Izraēli un pār visām valstīm un zemēm.