Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

1 Hronikas 21

1

Un sātans stāvēja pret Izraēli un skubināja Dāvidu, skaitīt Izraēli.

2

Un Dāvids sacīja uz Joabu un uz tiem ļaužu virsniekiem: ejat, skaitait Izraēli no Berzabas līdz Danai un atnesiet man to skaitu, ka es to zinu.

3

Tad Joabs sacīja: lai Tas Kungs pie šiem ļaudīm, kā tie nu ir, simtreiz vairāk pieliek, - vai tie visi, mans kungs un ķēniņ, nav mana kunga kalpi? Kāpēc mans kungs to meklē? Kāpēc tam būs notikt Izraēlim par noziegumu?

4

Bet ķēniņa vārds bija stiprāks nekā Joaba. Tāpēc Joabs izgāja un pārstaigāja visu Izraēli un nāca atkal uz Jeruzālemi.

5

Un Joabs Dāvidam deva to skaitīto ļaužu skaitu, un viss Izraēls bija vienpadsmit reiz simts tūkstoš vīri, kas zobena vilcēji, un no Jūda bija četrsimt un septiņdesmit tūkstoš vīri, kas zobena vilcēji.

6

Bet Levi un Benjaminu, tos viņu starpā neskaitīja, jo ķēniņa vārds Joabam bija negantība.

7

Un šī lieta Dievam nepatika, un viņš sita Izraēli.

8

Tad Dāvids sacīja uz Dievu: es esmu ļoti grēkojis, ka to esmu darījis, bet lūdzams, atņem sava kalpa noziegumu, jo es esmu ļoti aplam darījis.

9

Un Tas Kungs runāja uz Gadu, Dāvida redzētāju, un sacīja:

10

Ej un runā uz Dāvidu un saki: tā saka Tas Kungs: trīs lietas es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, ko lai es tev daru.

11

Un Gads nāca pie Dāvida un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: izvēlies!

12

Vai trīs gadus bada laiku, vai trīs mēnešus bēgt no saviem pretiniekiem un no savu ienaidnieku zobena, kas tevi aizņem? - jeb vai trīs dienas Tā Kunga zobenu, tas ir mēri iekš zemes un Tā Kunga maitātāju eņģeli visās Izraēla robežās? Tad lūko nu, ko lai es tam atsaku, kas mani sūtījis.

13

Tad Dāvids sacīja uz Gadu: man ir ļoti bail; lai es jel krītu Tā Kunga rokā, jo viņa žēlastība ir ļoti liela, bet lai nekrītu cilvēku rokās.

14

Tad Dievs sūtīja mēri pār Izraēli, un no Izraēla krita septiņdesmit tūkstoš vīri.

15

Un Dievs sūtīja eņģeli uz Jeruzālemi, to samaitāt; un kad viņš to samaitāja, tad Tas Kungs uzlūkoja un viņam bija žēl par to ļaunumu. Un viņš sacīja uz to eņģeli, to samaitātāju: ir gan, atrauj savu roku. Un Tā Kunga eņģelis stāvēja pie Jebuzieša Arnana klona.

16

Kad nu Dāvids savas acis pacēla, tad viņš redzēja Tā Kunga eņģeli starp debess un zemes stāvam, un tam bija izvilkts zobens rokā, kas bija izstiepts pār Jeruzālemi. Tad Dāvids un tie vecaji, ar maisiem apģērbušies, metās uz savu vaigu,

17

Un Dāvids sacīja uz Dievu: vai es tas neesmu, kas pavēlējis, tos ļaudis skaitīt? Es, es esmu grēkojis un ļaunu darījis, - bet šās avis, ko tās darījušas? Ak Kungs, mans Dievs! Lai jel tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu, bet ne pret taviem ļaudīm par mocību!

18

Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Gadu, lai saka Dāvidam, ka Dāvids lai ietu, Tam Kungam uztaisīt altāri Jebuzieša Arnana klonā.

19

Tā Dāvids nogāja pēc Gada vārda, ko tas Tā Kunga Vārdā bija runājis.

20

Kad nu Arnans pagriezās, tad viņš redzēja to eņģeli, un viņa četri dēli, kas pie viņa bija, paslēpās, bet Arnans kūla kviešus.

21

Un Dāvids nāca pie Arnana, un Arnans skatījās un redzēja Dāvidu un nāca no tā klona un metās Dāvida priekšā uz savu vaigu pie zemes.

22

Un Dāvids sacīja uz Arnanu: dod man tā klona vietu, ka es tur Tam Kungam taisu altāri; dod man to par pilnu naudu, lai šī mocība mitās no tiem ļaudīm.

23

Tad Arnans sacīja uz Dāvidu: Ņem to, un dari, mans kungs un ķēniņ, kā tev patīk, redzi, es tos vēršus dodu par dedzināmiem upuriem un šos kuļamos ratus malkai un šos kviešus par ēdamu upuri, - visu to es dodu.

24

Bet ķēniņš Dāvids sacīja uz Arnanu: nē, bet es to gribu pirkt par pilnu naudu; jo es negribu ņemt priekš Tā Kunga, kas tev pieder, un upurēt dedzināmo upuri par velti.

25

Tā Dāvids Arnanam par to vietu deva sešsimt sēķeļus zelta.

26

Un tur Dāvids Tam Kungam uztaisīja altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Un kad tas To Kungu piesauca, tad viņš tam atbildēja caur uguni no debesīm uz dedzināmo upuru altāri.

27

Un Tas Kungs sacīja uz to eņģeli, lai tas savu zobenu bāž savās makstī.

28

Tanī laikā, kad Dāvids redzēja, ka Tas Kungs viņam bija atbildējis uz Arnana, tā Jebuzieša, klona, tad viņš tur upurēja.

29

Jo Tā Kunga dzīvoklis, ko Mozus tuksnesī bija taisījis, un tas dedzināmo upuru altāris to laiku bija Ģibeonas kalnā.

30

Bet Dāvids tur pie tā nevarēja noiet, Dievu meklēt, tā viņš bija iztrūcinājies no Tā Kunga eņģeļa zobena.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685