A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

1 Hronikas 16



1
Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltIī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.
2
Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā.
3
Un viņš izdalīja ikkatram no Izraēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.
4
Un kādus no Levitiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Izraēla Dievu.
5
Asavs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Cakarija; Jeīls, Zemiramots, Jeķiēls un Matitija un Elijabs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asavs skandināja ar pulkstenīšiem.
6
Un Benaja un Jeaziēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.
7
Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asavu un viņa brāļiem:
8
Teiciet To Kungu, piesauciet viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām viņa darbus.
9
Dziedājiet viņam, slavējiet to ar dziesmām, pārdomājiet visus viņa brīnumus.
10
Slavējiet viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.
11
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc viņa stipruma, meklējiet viņa vaigu bez mitēšanās.
12
Pieminiet viņa brīnumus, ko viņš darījis, viņa brīnuma zīmes un viņa mutes tiesas.
13
Tu, Izraēl, viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.
14
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, viņa tiesas iet pār visu zemi.
15
Pieminiet mūžīgi viņa derību, to vārdu, ko viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
16
Ko viņš derējis ar Ābraāmu un ko zvērējis Īzakam.
17
To viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Izraēlim par mūžīgu derību,
18
Sacīdams: tev es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; -
19
Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.
20
Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.
21
Viņš nekam neļāva tos spaidīt, viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ.
22
Neaizskariet manus svaidītos, un nedariet ļauna maniem praviešiem.
23
Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas viņa pestīšanu.
24
Teiciet pagānu starpā viņa godu, visu tautu starpā viņa brīnumus.
25
Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.
26
Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.
27
Augstība un gods ir viņa priekšā, spēks un līksmība ir viņa vietā.
28
Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku,
29
Dodiet Tam Kungam viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.
30
Bīstaties priekš viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.
31
Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.
32
Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.
33
Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo tas nāk, zemi tiesāt.
34
Teiciet To Kungu, jo viņš ir labs, un viņa žēlastība paliek mūžīgi.
35
Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam tavu svēto vārdu un tevi augsti slavējam.
36
Slavēts lai ir Tas Kungs, Izraēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. -
37
Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asavam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,
38
Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, - to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedituna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,
39
Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Ģibeonā,
40
Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, it kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko viņš Izraēlim bija pavēlējis.
41
Un ar viņiem bija Emans un Jedituns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka viņa žēlastība paliek mūžīgi.
42
Un ar šiem Emans un Jedituns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedituna bērni bija par vārtu sargiem.
43
Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.