Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

4 Karaļi 9

1

Tad pravietis Eliza sauca vienu no praviešu bērniem un uz to sacīja: apjozi savus gurnus un ņem savā rokā šo eļļas krūzi un ej uz Rāmotu Ģileādā.

2

Un turp nonācis lūko, kur Jeūs, Jozavata dēls, Rimzus dēla dēls, un ej iekšā un liec viņam celties no saviem brāļiem un ved viņu dibina(tālākā) istabā,

3

Un ņem to eļļas krūzi un izlej to pār viņa galvu un saki: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Izraēli. Pēc atdari durvis un bēdz un nekavējies.

4

Un šis jauneklis, tas pravieša puisis, nogāja uz Rāmotu Ģileādā.

5

Un viņam ieejot, redzi, kara virsnieki tur sēdēja, un tas sacīja: man ar tevi kas jārunā, kara virsniek. Tad Jeūs sacīja: ar kuru no mums visiem? Un viņš sacīja: ar tevi, kara virsniek.

6

Tad viņš cēlās un gāja namā. Un tas izlēja to eļļu uz viņa galvu un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Tā Kunga ļaudīm, pār Izraēli.

7

Un tev būs sava kunga Akaba namu kaut, lai es atriebju pie Izebeles savu kalpu, to praviešu, asinis un visu Tā Kunga kalpu asinis.

8

Un viss Akaba nams ies bojā; un es izdeldēšu no Akaba nama visu, kas pie sienas mīž, mazu un lielu iekš Izraēla.

9

Jo es darīšu Akaba namu kā Jerobeama, Nebata dēla, namu un kā Baēzus, Aķijas dēla namu.

10

Un suņi ēdīs Izebeli Jezreēles tīrumā, un neviena nebūs, kas to apraks. Tad viņš atdarīja durvis un bēga.

11

Kad nu Jeūs izgāja pie sava kunga kalpiem, tad tie uz viņu sacīja: vai miers? Kāpēc šis trakais pie tevis nācis? Un viņš uz tiem sacīja: jūs jau pazīstat to vīru un viņa valodu.

12

Bet tie sacīja: tie ir meli, stāsti mums jel! Un tas sacīja: tā un tā tas uz mani runāja un sacīja: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Izraēli.

13

Tad tie steidzās un ņēma ikkatrs savu drēbi un to lika viņam apakšā uz pakāpēm un pūta bazūnes un sacīja: Jeūs ir ķēniņš!

14

Tā Jeūs, Jozavata dēls, Nimzus dēla dēls, cēla dumpi pret Joramu. Bet Jorams ar visu Izraēli bija apmeties ap Rāmotu Ģileādā, pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu.

15

Un ķēniņš Jorams bija pārnācis, likties dziedināties Jezreēlē no tām vainām, ko Sīrieši viņam bija situši, kad tas karoja pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu. Un Jeūs sacīja: ja tas jūsu prāts, tad lai neviens no pilsētas neizmūk un nenoiet, to stāstīt Jezreēlē.

16

Tad Jeūs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli, jo Jorams tur gulēja. Un Akazija, Jūda ķēniņš, bija nācis, Joramu apraudzīt.

17

Un tas vaktnieks, kas stāvēja Jezreēles tornī, ieraudzīja Jeūs pulku nākam un sacīja: es redzu vienu pulku. Tad Jorams sacīja: ņem vienu jātnieku un sūti to viņiem pretī, un lai tas prasa: vai miers?

18

Un tas jātnieks tam jāja pretī un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jeūs sacīja: kas tev par mieru? Stājies man iepakaļ! Tad tas vaktnieks teica un sacīja: tas vēstnesis pie tiem nonācis, bet nenāk atpakaļ.

19

Tad viņš izsūtīja citu jātnieku, un tas pie tiem nonāca un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jeūs sacīja: kas tev par mieru? Stājies man iepakaļ.

20

Tad tas vaktnieks teica un sacīja: viņš pie tiem nonācis, bet negriežas atpakaļ, un skriešana ir kā Jeūs, Nimzus dēla, skriešana, jo viņš skrien kā traks.

21

Tad Jorams sacīja: iejūdziet! Tad viņa rati tapa iejūgti, un Jorams, Izraēla ķēniņš, izgāja, arī Akazija, Jūda ķēniņš, ikkatrs savos ratos, un tie izgāja Jeūm pretī un to sastapa Nābata, tā Jezreēlieša, tīrumā.

22

Kad nu Jorams Jeū redzēja, tad viņš sacīja: vai miers, Jeū? Bet tas sacīja: kāds miers, kamēr tavas mātes Izebeles maucība un māņi augumā aug?

23

Tad Jorams grieza apkārt un bēga un sacīja uz Akaziju: viltus, Akazija.

24

Bet Jeūs kampa stopu rokā un šāva Joramam starp viņa pleciem, ka bulta izskrēja caur viņa sirdi, un viņš nokrita savos ratos.

25

Un (Jeūs) sacīja uz savu virsnieku Bidekaru: ņem un met viņu uz Nabata, tā Jezreēlieša, tīrumu, Jo atminies, ka es un tu mēs abi jājām pakaļ viņa tēvam Akabam, un Tas Kungs lika šo spriedumu uz viņu:

26

Tiešām, es vakar esmu redzējis Nābata asinis un viņa bērnu asinis, saka Tas Kungs. Un es tev to atmaksāšu tai pašā tīrumā, saka Tas Kungs. Un nu ņem un met viņu uz to tīrumu pēc Tā Kunga vārda.

27

Kad Akazija, Jūda ķēniņš, to redzēja, tad viņš bēga pa dārza nama ceļu. Bet Jeūs tam dzinās pakaļ un sacīja: kaujiet šo arīdzan ratos! - Augšām ejot uz Guru, kas ir pie Jeblaāmas; un viņš bēga uz Meģidu un tur nomira.

28

Un viņa kalpi to noveda uz Jeruzālemi un to apraka viņa kapā pie viņa tēviem Dāvida pilī.

29

Jorama, Akaba dēla, vienpadsmitā gadā Akazija bija par ķēniņu palicis pār Jūdu.

30

Un kad Jeūs nonāca Jezreēlē un Izebele to dzirdēja, tad viņa svaidīja savas acis un izgreznoja savu galvu un skatījās pa logu ārā.

31

Kad nu Jeūs pa vārtiem ienāca, tad tā sacīja: vai miers Zimrum, sava kunga slepkavam?

32

Un viņš pacēla savas acis uz to logu un sacīja: kas manā pusē, kas? Tad uz to skatījās kādi divi, trīs kambarjunkuri.

33

Un viņš sacīja: gāziet to zemē, un tie to nogāza, tā ka no viņas asinīm siena un zirgi tapa aptraipīti, un viņš to samina.

34

Kad nu viņš bija ienācis un ēdis un dzēris, tad viņš sacīja: lūkojiet pēc tās nolādētās un aprociet to, jo tā ir ķēniņa meita.

35

Bet kad tie nogāja viņu aprakt, tad tie no tās nekā neatrada, kā vien galvaskausu, kājas un roku plaukstas.

36

Tad tie nāca atpakaļ un viņam to stāstīja, un viņš sacīja: tas ir Tā Kunga vārds, ko viņš runājis caur savu kalpu Eliju no Tizbes, sacīdams: Jezreēles tīrumā suņiem būs ēst Izebeles miesu,

37

Un Izebeles maita paliks kā sūdi laukā Jezreēles tīrumā, ka nevarēs sacīt: tā ir Izebele.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685