Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Ģenēze 4

1

Un Ādams atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu un sacīja: es esmu dabūjusi vīru ar To Kungu.

2

Un tā vēl dzemdēja viņa brāli, Ābelu; un Ābels palika par avju ganu, bet Kains palika par zemes kopēju.

3

Un notikās pēc kāda laika, ka Kains Tam Kungam upuri nesa no zemes augļiem.

4

Un Ābels arīdzan nesa no savu avju pirmdzimtiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri.

5

Bet Kainu un viņa upuri viņš neuzlūkoja. Tad iedegās Kaina bardzība, un viņa vaigs raudzījās nikni.

6

Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: kam tu esi apskaities, un kādēļ tavs vaigs raugās nikni?

7

Vai nav tā: ja tu darīsi pareizi, tad vari savu vaigu pacelt; bet ja tu darīsi nepareizi, tad grēks guļ priekš durvīm un tīko pēc tevis, - bet tu, valdi pār viņu. Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.

8

Un notikās, kad tie bija laukā, tad Kains cēlās pret Ābelu, savu brāli, un to nokāva.

9

Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: kur ir Ābels, tavs brālis? Un tas sacīja: es nezinu. Vai tad es sava brāļa sargs?

10

Un viņš sacīja: ko tu esi darījis? Tava brāļa asiņu balss brēc uz mani no zemes.

11

Un nu esi nolādēts, nost no zemes, kas savu muti atpletusi, tava brāļa asinis saņemt no tavām rokām.

12

Kad tu zemi strādāsi, tad tā vairs tev nedos savu spēku; tekulis un bēglis tu būsi virs zemes.

13

Un Kains sacīja uz To Kungu: mans noziegums ir lielāks, nekā to varētu panest.

14

Redzi, tu mani šodien izdzen no zemes, un man būs paslēpties no tava vaiga un es būšu tekulis un bēglis virs zemes, un notiks, ka ikviens, kas mani atrod, tas mani nokaus.

15

Un Tas Kungs uz to sacīja: tādēļ, kas Kainu nokauj, tas taps septiņkārt atriebts. Un Tas Kungs pielika Kainam zīmi, lai to nenokautu, kas to atrastu.

16

Un Kains aizgāja no Tā Kunga vaiga un mita Nodzemē, Ēdenei pret rītiem.

17

Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Ānoku; un viņš uztaisīja pilsētu un nosauca tās pilsētas vārdu pēc sava dēla vārda Ānoku.

18

Un Ānokam dzima Īrads, un Īrads dzemdināja Meūjaēlu, un Meūjaēls dzemdināja Metuzaēlu, un Metuzaēls dzemdināja Lāmeķu.

19

Un Lāmeķs apņēma divas sievas; pirmai bija vārds Ada, un otrai bija vārds Cilla.

20

Un Ada dzemdēja Jabalu; tas ir tēvs bijis tiem, kas teltīs dzīvoja un lopus audzināja.

21

Un viņa brāļa vārds bija Jubals; tas ir tēvs bijis visiem koklētājiem un stabulniekiem.

22

Un Cilla arīdzan dzemdēja Tubalkaīnu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs. Un Tubalkaīna māsa bija Naēma.

23

Un Lāmeķs sacīja uz savām sievām: Ada un Cilla, klausiet manu balsi, jūs Lāmeķa sievas, ņemiet vērā manus vārdus! Jo es vīru nokauju par savu vāti un jaunekli par savu brūci.

24

Jo Kains taps septiņkārt atriebts, bet Lāmeķs septiņdesmit septiņkārt.

25

Un Ādams atzina atkal savu sievu, un tā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Setu; jo (tā sacīja:) Dievs man ir licis citu dzimumu Ābela vietā, jo Kains to ir nokāvis.

26

Un Setam arī dzima dēls, un tas nosauca viņa vārdu Enosu. Tai laikā iesāka piesaukt Tā Kunga vārdu.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685