Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Ģenēze 33

1

Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ezavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Raēles un pie tām divām kalponēm,

2

Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Raēli un Jāzepu visu pēc.

3

Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.

4

Un Ezavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.

5

Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.

6

Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās

7

Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Raēle un klanījās.

8

Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.

9

Un Ezavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.

10

Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, it kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.

11

Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.

12

Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.

13

Bet tas uz viņu sacīja: mans Kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.

14

Ej, Kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Zeīrā.

15

Un Ezavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.

16

Un Ezavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Zeīru.

17

Bet Jēkabs nogāja uz Zukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Zukotu (laidari).

18

Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Ziķemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā.

19

Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Emora, Ziķema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli

20

Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Izraēla Dievs.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685