Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Ģenēze 26

1

Un bads bija tai zemē pēc tā pirmā bada, kas bija Ābraāma laikā. Un Īzaks nogāja uz Ģeraru pie Abimeleķa, Vīlistu ķēniņa.

2

Un Tas Kungs viņam parādījās un sacīja: nenoej uz Ēģipti, mīti tai zemē, ko es tev saku.

3

Piemājo šinī zemē, un es būšu ar tevi, un es tevi svētīšu; jo tev un tavam dzimumam es došu visas šās zemes un piepildīšu to zvērestu, ko es tavam tēvam Ābraāmam esmu zvērējis.

4

Un es vairošu tavu dzimumu kā debess zvaigznes un došu tavam dzimumam visas šās zemes, un iekš tavas sēklas visas zemes tautas svētīsies, -

5

Tāpēc ka Ābraāms manai balsij ir klausījis un turējis manas pavēles, manus iestādījumus, likumus un baušļus.

6

Tā Īzaks mita Ģerarā.

7

Un tās vietas ļaudis vaicāja par viņa sievu, - un viņš sacīja: tā ir mana māsa, jo viņam bija bail sacīt: tā ir mana sieva, - lai tās vietas ļaudis mani nenokauj Rebekas dēļ, jo tā bija skaista vaigā.

8

Un kad viņš labu laiku tur bija dzīvojis, tad Abimeleķs, Vīlistu ķēniņš, skatījās pa logu, un redz, Īzaks smējās ar savu sievu Rebeku.

9

Tad Abimeleķs aicināja Īzaku un sacīja: redzi, tiešām tā ir tava sieva, kā tad tu esi sacījis, tā ir mana māsa? Un Īzaks uz to sacīja: tāpēc ka es domāju, lai man viņas dēļ nebūtu jāmirst.

10

Tad Abimeleķs sacīja: kāpēc tu mums to esi darījis? Gan drīz viens no šiem ļaudīm būtu varējis gulēt pie tavas sievas, tad tu mums būtu uzvedis noziegumu.

11

Un Abimeleķs pavēlēja visiem ļaudīm sacīdams: kas šo vīru vai viņa sievu aizskar, tam būs mirt.

12

Un Īzaks sēja tanī zemē un dabūja tai gadā simtkārtīgus augļus, jo Tas Kungs to svētīja.

13

Un tas vīrs tapa liels un auga augumā, kamēr viņš palika ļoti liels.

14

Un tam bija manta no sīkiem un manta no lieliem lopiem un daudz saimes, un Vīlisti viņu apskauda.

15

Un visas akas, ko viņa tēva kalpi bija rakuši viņa tēva Ābraāma laikā, tās Vīlisti aizbēra un pildīja ar smiltīm.

16

Un Abimeleķs sacīja uz Īzaku: ej projām no mums, jo tu esi palicis jo varens nekā mēs.

17

Tad Īzaks no turienes aizgāja un nometās Ģeraras ielejā, un dzīvoja tur.

18

Un Īzaks atkal atraka tās ūdens akas, kas bija raktas viņa tēva Ābraāma laikā, un ko Vīlisti pēc tam bija aizbēruši, kad Ābraāms bija miris, un viņš viņu vārdus nosauca pēc tiem vārdiem, ar ko viņa tēvs tās bija nosaucis.

19

Un Īzaka kalpi raka tanī ielejā un tur atrada aku ar dzīvu ūdeni.

20

Bet Ģeraras gani bārās ar Īzaka ganiem sacīdami: šis ūdens mums pieder. Tad viņš tās akas vārdu nosauca Ezeķu (strīdus), tāpēc ka tie ar viņu bija strīdējušies.

21

Tad tie raka citu aku, un par to arīdzan bārās; tāpēc viņš viņas vārdu nosauca Zitna (sūdzība).

22

Un viņš cēlās no turienes un raka citu aku, un tie par to nebārās; tad viņš viņas vārdu nosauca Reobot (platums) un sacīja: jo nu Tas Kungs mūs ir izplatījis, un mēs esam augļojušies šinī zemē.

23

Tad viņš no turienes gāja augšup uz Berzabu.

24

Un Tas Kungs viņam parādījās tanī naktī un sacīja: Es esmu Ābraāma, tava tēva Dievs; nebīsties, jo es esmu ar tevi un tevi svētīšu un vairošu tavu dzimumu Ābraāma, sava kalpa, dēļ.

25

Un viņš tur uztaisīja altāri un piesauca Tā Kunga vārdu un tur uzcēla savu telti, un Īzaka kalpi tur raka vienu aku.

26

Un Abimeleķs nāca pie tā no Ģeraras, un viens no viņa draugiem Aūzats un Pīkols, viņa karaspēka virsnieks.

27

Tad Īzaks uz tiem sacīja: kāpēc jūs nākat pie manis, jūs, kas mani ienīstat un mani no sevis esat izdzinuši?

28

Un tie sacīja: mēs redzēt redzam, ka Tas Kungs ir ar tevi; tad esam sacījuši: sazvērēsimies kopā, mēs un tu, un darīsim derību ar tevi,

29

Ka tu mums ļauna nedari, it kā mēs tevi neesam aizskāruši, un it kā mēs tev labu vien esam darījuši un tevi ar mieru atlaiduši; tu nu esi Tā Kunga svētīts.

30

Un viņš tiem darīja dzīres, un tie ēda un dzēra,

31

Un cēlās rītā agri un zvērēja viens otram, un Īzaks tos atlaida; tad tie no viņa aizgāja ar mieru.

32

Un tanī dienā Īzaka kalpi nāca un viņam sacīja, kas bija noticis ar to aku, ko tie bija rakuši, un viņam sacīja: mēs esam ūdeni atraduši.

33

Un viņš to nosauca Zebu (zvērests), tādēļ tās pilsētas vārds ir Berzeba līdz šai dienai.

34

Un Ezavs bija četrdesmit gadus vecs un ņēma par sievu Juditu, Berus, tā Etieša, meitu, un Bazmatu, Elona, tā Etieša, meitu.

35

Un tās darīja sirdēstus Īzakam un Rebekai.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685