Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Ģenēze 2

1

Tā ir pabeigtas debesis un zeme un viss viņu spēks.

2

Un Dievs pabeidza septītā dienā savu darbu, ko bija darījis, un dusēja septītā dienā no visa sava darba, ko bija darījis.

3

Un Dievs svētīja to septīto dienu un to iesvētīja, tāpēc ka viņš bija dusējis no visa sava darba, ko Dievs bija radījis un taisījis.

4

Tā debesis un zeme cēlušās, kad tās tapa radītas tai laikā, kad Dievs Tas Kungs zemi un debesis darīja.

5

Un vēl nekādu krūmu nebija laukā virs zemes, un vēl nekāda zāle nezēla, jo Dievs Tas Kungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un cilvēka nebija, kas zemi būtu kopis.

6

Bet migla cēlās no zemes un slapināja visu zemi.

7

Un Dievs Tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.

8

Un Dievs Tas Kungs stādīja dārzu Ēdenē pret rītiem un iecēla tur to cilvēku, ko viņš bija taisījis.

9

Un Dievs Tas Kungs izaudzināja no zemes visādus kokus, kas jauki bija uzlūkot un labi ēst, un dzīvības koku dārza vidū, ir laba un ļauna atzīšanas koku.

10

Un tekošs ūdens iztecēja no Ēdenes, to dārzu slapināt, un no turienes tas dalījās un palika par četrām upēm.

11

Pirmai ir vārds Pīzone: tā iet ap visu Ēvilas zemi, kur zelts ir.

12

Un tās zemes zelts ir labs; tur ir arī bedellions un zardonika akmens.

13

Un otrai upei ir vārds Ģione; tā tek ap visu Moru zemi.

14

Un trešai upei ir vārds Ideķele; tā tek Assura zemei pret rītiem, un ceturtā upe ir Vrate.

15

Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un to ielika Ēdenes dārzā, lai tas to koptu un sargātu.

16

Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: no visiem dārza augļiem tu vari ēst, kā tīk,

17

Bet no tā laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo kurā dienā tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi.

18

Un Dievs Tas Kungs sacīja: nav labi, cilvēkam būt vienam; es tam darīšu palīgu, kas ap to būs.

19

Un Dievs Tas Kungs no zemes bija taisījis visus zvērus laukā un visus putnus apakš debess; un viņš tos veda pie cilvēka, lai redzētu, kā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu dvašu, tā lai būtu viņas vārds.

20

Tad cilvēks nosauca vārdus visiem lopiem un putniem apakš debess un visiem zvēriem laukā, bet priekš cilvēka neatradās palīgs, kas ap to būtu.

21

Tad Dievs Tas Kungs cilvēkam sūtīja cietu miegu, un tas aizmiga. Un viņš ņēma vienu no viņa sānkauliem un aizpildīja to vietu ar miesu.

22

Un Dievs Tas Kungs iztaisīja to sānkaulu, ko no cilvēka bija ņēmis, par sievu un pieveda to pie cilvēka.

23

Un cilvēks sacīja: šī nu ir kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas, tā taps saukta vīrene, tāpēc ka tā no vīra ir ņemta.

24

Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies pie savas sievas, un tie būs viena miesa.

25

Un tie abi bija pliki, cilvēks un viņa sieva, un nekaunējās.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685