Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Ģenēze 17

1

Un Ābrams bija deviņdesmit un deviņus gadus vecs, tad Tas Kungs Ābramam parādījās un uz to sacīja: Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā manā priekšā un esi taisns.

2

Un es celšu derību starp mani un tevi, un es tevi vairodams vairošu.

3

Tad Ābrams nometās uz savu vaigu, un Dievs runāja ar to sacīdams:

4

Redzi, es esmu cēlis savu derību ar tevi, un tu būsi par tēvu daudz ļaudīm.

5

Un tavam vārdam nebūs vairs sauktam tapt Ābramam, bet Ābraāms lai ir tavs vārds; jo es tevi esmu licis par tēvu daudz ļaudīm.

6

Un es tevi darīšu varen ļoti auglīgu un celšu no tevis tautas, un ķēniņiem būs nākt no tevis.

7

Un es uzcelšu savu derību starp mani un tevi un tavu dzimumu pēc tevis viņu bērnu bērniem par mūžīgu derību, tā ka es būšu par Dievu tev un tavam dzimumam pēc tevis.

8

Un tev un tavam dzimumam pēc tevis es došu tavas svešniecības zemi, visu Kanaāna zemi mūžam paturēt, un es tiem būšu par Dievu.

9

Un Dievs sacīja uz Ābraāmu: tev būs manu derību turēt, tev un tavam dzimumam pēc tevis uz bērnu bērniem.

10

Šī ir mana derība, ko jums būs turēt starp mani un tevi un starp tavu dzimumu pēc tevis: ikkatram vīrietim jūsu starpā būs tapt apgraizītam.

11

Un jums būs apgraizīt priekšādu pie savām miesām un lai tas ir par derības zīmi starp mani un jums.

12

Un astoņas dienas vecu jums būs apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas jūsu pēcnākamos, to, kas namā dzimis, un to, kas par naudu pirkts, no jebkura svešinieka, kas nav no jūsu dzimuma.

13

Tiešām to būs apgraizīt, kas tavā namā dzimis un kas par naudu ir pirkts, un mana derība pie jūsu miesām lai ir par mūžīgu derību.

14

Un neapgraizīts vīrietis, kas netiks apgraizīts savas miesas priekšādā: tā dvēsele taps izdeldēta no saviem ļaudīm; jo tā ir pārkāpusi manu derību.

15

Un Dievs sacīja uz Ābraāmu: tev nebūs savas sievas Zāraī vārdu saukt Zāraī, bet viņas vārds lai ir Zāra.

16

Jo es viņu svētīšu un ir no viņas tev došu dēlu, un es viņu svētīšu, ka tai būs palikt par daudz ļaudīm un tautu ķēniņi no viņas celsies.

17

Un Ābraāms nometās uz savu vaigu un pasmējās un sacīja savā sirdī: vai vienam, kas ir simts gadus vecs, bērns piedzims, un vai Zāra, deviņdesmit gadus veca, dzemdēs?

18

Un Ābraāms sacīja uz Dievu: kaut jel Izmaēls tavā priekšā dzīvotu!

19

Un Dievs sacīja: patiesi, Zāra, tava sieva, tev dzemdēs dēlu, un tev būs viņa vārdu nosaukt Īzaku, un es uzcelšu savu derību ar to, par mūžīgu derību viņa dzimumam pēc viņa.

20

Ir Izmaēļa labad es tevi esmu paklausījis un darīšu viņu auglīgu un vairošu viņu varen ļoti: divpadsmit lielkungi viņam piedzims, un es viņu celšu par lielu tautu.

21

Bet savu derību es uzcelšu ar Īzaku, ko tev Zāra dzemdēs ap šo laiku nākamā gadā.

22

Un Dievs beidza ar to runāt un uzbrauca no Ābraāma.

23

Tad Ābraāms ņēma Izmaēli, savu dēlu, un visus savā namā dzimušos un visus par naudu pirktos, visus, kas bija no vīriešu kārtas Ābraāma saimē, un apgraizīja priekšādas pie viņu miesām tanī pašā dienā, it kā Dievs uz viņu bija runājis.

24

Un Ābraāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta.

25

Un Izmaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta.

26

Tanī pašā dienā tapa apgraizīti Ābraāms un viņa dēls Izmaēls,

27

Un visi vīri viņa saimē, kas viņa namā bija dzimuši un kas par naudu bija pirkti no svešiniekiem, tie līdz ar viņu tapa apgraizīti.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685