1 |
Cunapachatejj Italia marcar qhitañataquejj amtapcän ucqhajja, Pablompi yakha presonacampejja, Julio sat mä capitanaruw catuyatäpjjäna. Uca capitanasti emperadoran batallonapanquirïnwa. |
2 |
Adramitio sat puertonjja mä barcow utjäna. Uca barcosti Asia tokenacar niya mistuñataquïscänwa. Uca barcor mantasinwa, sarawayjjapjjta, Aristarcomp cuna. Uca Aristarcosti Macedonia tokenquir Tesalónica marcanquirïnwa. |
3 |
Khepürusti Sidón sat puertoruw puripjjta. Ucansti Julio capitanajj Pablorojj suma chuymampiw uñji. Pablorusti amigonacapan ucarus sarayaraquirïnwa, jupanacat cuna yanap mayiñapataquisa. |
4 |
Sidonat mistusinsti, Chipre isla aynachäjjwa pasawayapjjta, thayajj maysar thayatap laycu. |
5 |
Ucatsti Cilicia marca, uqhamarac Panfilia marca jac'a pasawayasinjja, Licianquir Mira marcaruw purjjapjjta. |
6 |
Ucansti soldadonacan capitanapajj mä barco jicjjati. Uca barcosti Alejandría marcanquirïnwa, Italiaruraquiw sarascäna. Uca barcotwa irpawayjjapjjetu. |
7 |
Mä kawkha urunacaw c'achhatac sarapjjta. Wali ch'am tucusaraquiw Gnido uñcatasir puripjjta. Thayajj nayrat thayt'anitap laycusti, Creta islarojj muytawayapjjaractwa, Salmón jac'a pasawayasa. |
8 |
Kota thiyanjam sarasinsti, wali ch'am tucusaw Buenos Puertos sat chekaru puripjjta. Ucasti Lasea marca jac'ancaraquiwa. |
9 |
Ucansti jayaraquiw ucancapjjta. Kotanjamsti janiw juc'amp sarañjamäcjjänti, thaya urunacajj jac'achasinjjatapata. Ucatwa Pablojj jupanacarojj amtt'ayi: |
10 |
—Tatanaca, amuyatajjatjja, aca saräwisanjja jan walinacaruw puriñäni. Barcsa, uqhamarac carganacsa apt'añäniwa, jiwasanacas jiwararacsnawa —sasa. |
11 |
Soldadonacan capitanapasti Pablor ist'cpachajja, barconquiriru, uqhamarac barco apnakeri capitanampiruquiw jaysäna. |
12 |
Uca puertonsti janiw juyphipachajj pasañjamäcänti. Ucatsti niya takeniw amuyt'apjjaraquïna: “Acat sarjjaquiñäni. Inampis Fenice marcarojj puriscsna, juyphipach ucan pasañataqui” sasa. Uca Fenice puertosti Creta islancänwa, kota muycatana, inti jalsu toke uñtata. |
13 |
Ucapachasti mä juc'a thayan aynach toket thayt'anïpansti, jupanacajj: “Uqhamajj sarascaquiñäni” sasaw sapjjäna. Mistuwayasinsti Creta isla thiyanjam sarawayjjapjje. |
14 |
Ucampis mistuwayjjatapat mä juc'ampirusti, mä wali ch'aman thayaw barcorojj catji, inti jalsu amsta toket jutasina. |
15 |
Uca thayasti barcorojj munañaparuw apnakäna. Wali thayätap laycusti janiw juc'amp nayrar sarañjamäcjjänti. Ucatwa thayampejj apayasjjapjjacta. |
16 |
Clauda sat mä jisc'a isla khepäjj chek pasawayapjjta. Ucansti thayajj janiw wali ch'amamp thayt'ancänti. Ucatsti wali ch'am tucusaw jisc'a botjja catjapjjta, uca botsti katatipjjaraquïyätwa. |
17 |
Jisc'a botjja jach'a barco patar apsuwayjjasinsti, jach'a barcjja chinuñanacampiraquiw ñach'antapjje, jan jaranuctañapataqui. Sirte sat ch'allanacar jalantañ ajjsarapjjatap laycusti, velanacwa apakapjjäna, thayampic apayasjjañataqui. |
18 |
Khepürusti wali thayaquïscatapatjja, carganac barcot kotaruw willintjjapjje. |
19 |
Ucat quimsïr ururusti quicpa amparanacajjampiw barcon pachpa yänacapsa kotar willintjjapjjta. |
20 |
Intsa warawaranacsa walja urunacaraquiw jan uñjcjjapjjti. Uqham uca jach'a thayamp apnakata uñjasisinsti sapjjaraquïyätwa: “Jiwjjacchiñäniya” sasa. |
21 |
Walja urunacaw jan mank'atäpjjäyäta. Ucatwa Pablojj sayt'asisina barconquir jakenacaru säna: —Tatanaca, walïsapänwa nayar ist'apjjetasamäna ucajja, cunapachatejj sapjjäyäsmajja: ‘Janic aca Creta islat mistcañäniti’ sasajja. Iyawsapjjetasamäntejj janiw aqham t'akhescasänti, janiraquiw take yänacassa apt'ascasänti. |
22 |
Ucampis jichhajj jan sinti llaquisipjjamti. Janiw maynis jiwcañäniti, barcocwa apt'awayjjañäni. |
23 |
Jichha arumajj mä angelaw uñstitu, Diosan qhitanita. Nayajj uca Diosancaractwa, juparuraquiw sirviracta. |
24 |
Uca angelasti saraquituwa: ‘Jan ajjsaramti. Jumajj Romanquir emperadoran nayrakatapar uñstañamawa. Jumïpanracwa Diosajj jiwañat khespiyani take jumamp chic aca barcon saririnacarojja’ sasa. |
25 |
Uqhamajj tatanaca, jan ajjsarapjjamti. Nayajj Diosaruw catuyasta. Cunjämtejj angelajj sisquitojj ucarojj phokhasipuniniwa. |
26 |
Ucampis thayajj mä islaruw apsustani. |
27 |
Pä seman sarcasinsti, mä arumajj Adriático sat lamar kotanwa uñjasjjapjjta, thayampis ucsar acsar apnakata. Chica arumarusti barco apnaker jakenacajj sapjjänwa: “Niyaw waña oraker jac'achjjapjjatätan” sasa. |
28 |
Jupanacasti mä pitar kal chinuntasinwa kotar jakontapjje, kawkch'a mankhasa uc yatiñataqui. Ucatsti quimsa tunc sojjtan metröscataynawa. Mä juc'amp nayrakatar sartasinsti wasitatwa jakontapjjäna. Ucawjasti pä tunc pakallkon metroquëjjataynawa. |
29 |
Ucatsti ajjsarayasipjjaraquïnwa karkanacar thokt'aña. Ucatwa pusi ancla barco khepäjjar jakontapjje. Llact'asisaw Diosat mayisipjje: “Khanjtanjjaquispa” sasa. |
30 |
Ucchañcamasti barco apnaker jakenacajja barcot jaltjjañwa munapjjäna. Uca amtäwimpiw jisc'a botjja nayräjjat umar apakañatac waquichasipjjäna, nayräjjanquir anclanacsa apakapcaspas uqhama. |
31 |
Ucatwa Pablojj soldadonacan capitanapar uqhamarac soldadonacapampiru yatiyi: —Aca barco apnakerinacatejj sarjjanejja, jumanacajj janiw khespipcasmati —sasa. |
32 |
Uc ist'asinsti soldadonacajj jisc'a bote chinutäcän uca chinuñanac qharirapjje. Ucatsti umaruw jakontapjje. |
33 |
Khanjtanjjepansti Pablojj takenin cunacsa mankt'añapwa munäna. Ucatwa saraquïna: —Niya pä semanjamaw jan iquinëjjapjjtajja, uqhamarac jan mank'atäjjapjjtasa. |
34 |
Cunanacsay mankt'asipjjam. Waquisiw ch'amañcht'asipjjañamajja khespiyasipjjañamataqui. Janiraquiw maynis jiwcaniti —sasa. |
35 |
Uc sasinsti Pablojj mä t'ant'a irtasinwa Diosar yuspagari takenin nayrakatapana. Jupasti pachjasinjja mank'araquïnwa. |
36 |
Uc uñjasinsti takeniw cusisisa mank'apjjaraquïna. |
37 |
Uca barcon saririnacasti pä patac pakallk tunca sojjtanïpjjaraquïyätwa. |
38 |
Takenin mankt'asjjapjjatapatsti barcon utjasquir trigjja umaruw warantapjje, uqhamat barcon phisnaquëjjañapataqui. |
39 |
Willjtanjjepansti barco apnakerinacajj janiw uca chekanacjja uñt'apcänti. Ucampis mä kota muycat c'uchu uñjapjjäna. Uca c'uchusti suma ch'alla kota lacänwa. Uc uñjasinsti sapjjänwa: “Inach uca c'uchur barcjja apcatsna” sasa. |
40 |
Anclar chinuntat pitanac qharirasinsti, kotarpachaw anclanacjja apanucuwayjjapjje. Barco sarayir timón jaranucusinsti, nayräjj vela jakcatawayapjje. Ucatwa barcojj waña iramaru thayamp apcatayasi. |
41 |
Ucatsti barcojj ch'allaruw achuntjjäna. Uqham sayantjjasinsti nayräjj toketjja janiw juc'amp onjjtirjamäcjjänti, khepäjjatsti jach'a uma mathapinacaw t'unantanjjäna. |
42 |
Uqhamäjjepansti soldadonacajj presonacarojj jiwarayañwa amtjjapjjäna, jan qhitins jaltapjjañapataqui. |
43 |
Ucampis soldadonacan capitanapajj Pablor khespiyañ munasinwa, soldadonacaparojj säna jan qhitirus jiwayapjjañapataqui. Saraquïnwa: “Qhitinacatejj uma patan tuyuñ yatipqui ucanacajj nayrakat umar thokontapjjam wañar mistjjañataqui. |
44 |
Sascaquïnwa: Mayninacasti khepat mistupjjaraquim, tablanacjjata, jan ucajj barco c'ullunacjjatsa” sasa. Uqham lurasinwa takenis sumaqui waña oraker misturjjapjjäna. |
Aymara Bible 1997 |
Biblia Aymara ©Sociedad Bíblica Boliviana 1997 |
Hechos 27:1 |
Hechos 27:2 |
Hechos 27:3 |
Hechos 27:4 |
Hechos 27:5 |
Hechos 27:6 |
Hechos 27:7 |
Hechos 27:8 |
Hechos 27:9 |
Hechos 27:10 |
Hechos 27:11 |
Hechos 27:12 |
Hechos 27:13 |
Hechos 27:14 |
Hechos 27:15 |
Hechos 27:16 |
Hechos 27:17 |
Hechos 27:18 |
Hechos 27:19 |
Hechos 27:20 |
Hechos 27:21 |
Hechos 27:22 |
Hechos 27:23 |
Hechos 27:24 |
Hechos 27:25 |
Hechos 27:26 |
Hechos 27:27 |
Hechos 27:28 |
Hechos 27:29 |
Hechos 27:30 |
Hechos 27:31 |
Hechos 27:32 |
Hechos 27:33 |
Hechos 27:34 |
Hechos 27:35 |
Hechos 27:36 |
Hechos 27:37 |
Hechos 27:38 |
Hechos 27:39 |
Hechos 27:40 |
Hechos 27:41 |
Hechos 27:42 |
Hechos 27:43 |
Hechos 27:44 |
Hechos 1 / Hec 1 |
Hechos 2 / Hec 2 |
Hechos 3 / Hec 3 |
Hechos 4 / Hec 4 |
Hechos 5 / Hec 5 |
Hechos 6 / Hec 6 |
Hechos 7 / Hec 7 |
Hechos 8 / Hec 8 |
Hechos 9 / Hec 9 |
Hechos 10 / Hec 10 |
Hechos 11 / Hec 11 |
Hechos 12 / Hec 12 |
Hechos 13 / Hec 13 |
Hechos 14 / Hec 14 |
Hechos 15 / Hec 15 |
Hechos 16 / Hec 16 |
Hechos 17 / Hec 17 |
Hechos 18 / Hec 18 |
Hechos 19 / Hec 19 |
Hechos 20 / Hec 20 |
Hechos 21 / Hec 21 |
Hechos 22 / Hec 22 |
Hechos 23 / Hec 23 |
Hechos 24 / Hec 24 |
Hechos 25 / Hec 25 |
Hechos 26 / Hec 26 |
Hechos 27 / Hec 27 |
Hechos 28 / Hec 28 |
|
|
|
|
|