1 |
Pentecostés urunsti, take jilatanacaw mayawjanaqui tantachasipjjäna. |
2 |
Ucatsti acatjamatwa alajjpachat ist'asïna mä jach'a thayan thayt'atapjama. Uca thayasti uca utpacharuraquiw phokhantäna, cawquintejj jupanacajj kont'atäpcäna ucaru. |
3 |
Ucatsti sapa maynjjana lajjrar uñtata ninanacaw uñstaräna. |
4 |
Jupanacasti sapa mayniw Kollan Ajayumpi phokt'atäpjjäna. Ucatsti yakha arunac parlaña kalltapjjäna, cunjämarutejj Kollan Ajayojj parlaycäna uqhamarjama. |
5 |
Ucürunacansti Jerusalén marcanjja, yakha marcanacat jutir judionacaw utjaraquïna. Jupanacasti Dios chuyma jakenacäpjjänwa. |
6 |
Jach'a thayjam thayt'anitap ist'asinjja, walja jakenacaraquiw ucawjar chhucthapinipjjäna. Ucatsti janiw cuna pasatapsa yatipcänti. Jupanacasti Jesusan arquirinacapatjja sapa mayniw quicpa arunacapat parlir ist'apjjäna. |
7 |
Uqham muspharat jicjjatasisinsti, sapjjaraquïnwa: —Uñjapjjam. ¿Janit take aca parlirinacajj Galileanquir jakenacäpquejja? |
8 |
¿Camisaraqui jupanacasti jiwasanacan nacïwisatpach yatit arunacasatsti parlapjjesti? |
9 |
Aca marcanacatjjay acancapjjstanjja: Partia, Media, Elam, Mesopotamia, Judea, Capadocia, Ponto, Asia, |
10 |
Frigia, Pamfilia, Egipto, uqhamarac Cirenet juc'amp qhursa Africa tokenacatsa. Uqhamaraquiw acan utjir romanonacas acancapjje. Jupanacatjja mayninacajj nacïwipatpach judionacäpjjewa. Yakhepanacasti jan judiöcasin, judionacan arcatanacapar cutiquipstirinacaraquiwa. |
11 |
Acancapjjaraquiw Creta marcanquirinacasa, arabenacasa. Takeniraquiw arunacasatcam parlir ist'tanjja Diosan jach'a muspharcañ luräwinacapjjata —sasa. |
12 |
Takeniw muspharapjjaraquïna, janiw cunjämarus amuyt'apcänti. Maynit mayniruraquiw jisct'asipjjäna: —¿Camsañs munpach take acanacajja? —sasa. |
13 |
Mayninacasti larusipjjaraquïnwa: —Machatäpjjewa —sasa. |
14 |
Pedrojj tunca mayan apostolonacampi sayt'asisinjja jach'at arsusaw säna: “Judeanquir chachanaca, Jerusalén marcanquirinaca, jumanacajj acjja yatipjjam, sumpach ist'apjjaraquim cuntejj nayajj sapcäma uca. |
15 |
Janiw acanacajj machatäpquiti, camisatejj jumanacajj amuyapcta uqhama. Jichhaquejjay llätunca horasäscchejja. |
16 |
Ucampis jichhajj phokhasisquiw cuntejj Diosajj Joel profetap toke arsuwaycäna uqhamarjama: |
17 |
‘Khepa urunacansti nayaw Kollan Ajayojj take jakenacjjar qhitanï. Yokanacamasa phuchanacamasa jan uñjcañanac uñjapjjani. Chuyman jakenacasti samcanac samcasipjjaraquini. |
18 |
Qhä urunacanjja take nayar sirvirinacjjaruw Kollan Ajayojj qhitanï. Ucatsti jupanacajj nayjjatwa parlapjjani. |
19 |
Alajjpachansti muspharañanacwa uñacht'ayä, orakensti unañchanacaraqui, wilampi, ninampi, jek'e kenayampi. |
20 |
Intis ch'amact'aniwa, phajjsis wilaruw tucuni, janïr taripañ uru purinquipanjja. Ucürojj mä jach'a cusiscañ c'ajquir urüniwa. |
21 |
Take qhitinacatejj Tatitun sutipar art'ascanejja, khespiyatäniwa’ sasa. |
22 |
“Ist'apjjam Israelanquir chachanaca, cuntejj sapcäma uca: Diosajj jumanac taypinjja Nazaretanquir Jesusampejj cunayman muspharcaña uñacht'äwinacwa luri. Uca tokeraquiw Jesusajj Diosan asquit uñt'atäna. Uca luratanacsti jumanacajj sumwa yatipjjta. |
23 |
Ucampisa, cunapachatï Jesusajj jumanacar catuyatäcän ucqhajja, phokhasiscänwa cunjämtï Diosajj nayratpach amtcatayna uqhamarjama. Jumanacasti jucharar jakenacan amparanacap tokew catuntapjjtajja. Ucatsti jiwayapjjaractawa, mä cruzar ch'accatasina. |
24 |
Ucampis Diosajj Jesusarojj jactayiwa, jiwañar atipjayasa. Jiwasti janiraquiw juparojj atipcaspati. |
25 |
Rey Davidasti Jesusjjat parlcasinjja aqham sänwa: ‘Nayajj Tatiturojj uñjapunirïtwa nayrakatajjancasquiri. Jupasti cupëjjajjanquiwa, jan qhitis nayar ajjsarayañapataqui. |
26 |
Ucatpï nayan chuymajjajj cusisiñan phokt'atajja, ucatsti cusisiñ arunac parlaractjja. Ucataracwa janchejjas Diosar catuyat samarani. |
27 |
Ucatpï jumajj nayan almajj-jja jiwatanac taypir jan jaytcätatejja. Janiraquiw muncätati munat sirviriman janchip ñusjañapsa. |
28 |
Uñacht'ayaraquistawa jacañar irpir uca thaqui chek sarañsa. Nayan jac'ajjancañamampisti, cusisiñampiw phokhantaraquitäta.’ |
29 |
“Jilatanaca, takenejjay yatstanjja David awquisan jiwatapjja, imasitapsa. Jupan sepulturapasa jiwasanac taypincascchejjaya jichhürcama. |
30 |
Davidasti profetäsinjja, yatiraquïnwa cuntejj Diosajj juramentompi jupar siscatayna uca: ‘Juman tronomarojj, jumat saraker mayni wawamaruw utt'ayä’ sasa. |
31 |
Davidajj nayratpachas uñjcaspa uqhamwa parlawayäna Jesucriston jactäwipatjja. Saraquïnwa: ‘Almapajj janiw jiwatanac taypinjj kheparcaspati. Janiraquiw janchipas ñusjcaniti’ sasa. |
32 |
Uca quicpa Jesusaruw Diosajj jiwatat jactayi. Ucjja take nanacaw sum uñjapjjta. |
33 |
Uqhamasti Jesusajj Diosan cupi amparapampi aptatawa. Ucatsti Dios Awquitjja Kollan Ajayu catokaraqui, arsutaparjama. Cuntï jichhajj jumanacajj uñjapcta ist'apcaracta, ucajj Diosatwa juti. |
34 |
Chekpachansa janiw Davidajj alajjpachar maqhatcänti. Ucampis jupa quicpaw säna: ‘Tatitojj Tatitojjarojj siwa: Cupëjjajjar kont'asim, |
35 |
cunürutejj juman uñisirinacamarojj cayumar usccä ucürcama.’ |
36 |
“Take Israel marcpachaw yatipjjañamajja, jumanacas ch'accatapctasa uca Jesusar Diosajj Cristo Tatitu tucuyatapjja.” |
37 |
Take acanac ist'asinsti, chuymanacapan wali llact'ataw uñjasipjjäna. Ucatsti Pedrompiru mayni apostolonacampirojj jisct'asipjjänwa: —Jilatanaca, ¿cuns lurapjjäjja? —sasa. |
38 |
Ucjjarusti Pedrojj jupanacarojj sänwa: —Sapa mayni jumanacajja cutiquipstapjjam, uqhamarac bautisasipjjam Jesucriston sutiparu, juchanacamata perdonatäpjjañamataqui. Ucatwa Diosajj Kollan Ajayu churapjjätam. |
39 |
Diosan aca arsüwipasti jumanacataquiwa, uqhamarac wawanacamampitaqui, jayanquirinacampitaqui, kawkhanirutejj Dios Tatitusajj jawscaraquini ucanacampitaqui —sasa. |
40 |
Aca arunacampi, yakha arunacampi cunaw Pedrojj jupanacar ewjjt'äna, saraquïnwa: —Jethektapjjam aca ñankha jucharar jacañata —sasa. |
41 |
Qhitinacatejj Pedron arunacapar ist'asinjja jaysapcän ucanacajja, Diosaruw cutiquipstanjjapjjäna bautisasisina. Ucürusti mä quimsa warank jakenacjamaw iyawsirinacarojj yapjjattäna. |
42 |
Takeniw sum arcapjjäna cunjämtejj apostolonacajj yatichcäna uqhamarjama, maynit maynicama suman jacasisa. Uqhamaraquiw tantachasipjjäna Diosat mayisiñataqui, t'ant'a pachjañataquisa. |
43 |
Take jakenacaw wali sustjasipjjäna muspharasipjjaraquïna. Apostolonacasti walja jach'a milagronaca uñacht'äwinacampi lurapjjäna. |
44 |
Take qhitinacatejj Jesusar iyawsapcän ucanacajja, mayaquïpjjänwa. Take yänacapasa takenincaraquïnwa. |
45 |
Jupanacajj aljapjjänwa yänacapsa uqhamarac orakenacapsa. Ucanacsti takeniruw laquintapjjaraquïna sapa mayniru cunataquïy munapjjchi ucarjama. |
46 |
Sapüruw templon tantachasipjjäna. Utanacapansti mayaquiw t'ant'a pachjasajj mank'asipjjäna take cusisiñampi, llamp'u chuymampiraqui. |
47 |
Diosarusti wal yupaychapjjäna, take jakenacansa wali munatäpjjaraquïnwa. Tatitusti sapüruw iglesiar yapjjattayäna qhitinacatejj khespiyasiñapäcän ucanacampi. |
Aymara Bible 1997 |
Biblia Aymara ©Sociedad Bíblica Boliviana 1997 |
Hechos 2:1 |
Hechos 2:2 |
Hechos 2:3 |
Hechos 2:4 |
Hechos 2:5 |
Hechos 2:6 |
Hechos 2:7 |
Hechos 2:8 |
Hechos 2:9 |
Hechos 2:10 |
Hechos 2:11 |
Hechos 2:12 |
Hechos 2:13 |
Hechos 2:14 |
Hechos 2:15 |
Hechos 2:16 |
Hechos 2:17 |
Hechos 2:18 |
Hechos 2:19 |
Hechos 2:20 |
Hechos 2:21 |
Hechos 2:22 |
Hechos 2:23 |
Hechos 2:24 |
Hechos 2:25 |
Hechos 2:26 |
Hechos 2:27 |
Hechos 2:28 |
Hechos 2:29 |
Hechos 2:30 |
Hechos 2:31 |
Hechos 2:32 |
Hechos 2:33 |
Hechos 2:34 |
Hechos 2:35 |
Hechos 2:36 |
Hechos 2:37 |
Hechos 2:38 |
Hechos 2:39 |
Hechos 2:40 |
Hechos 2:41 |
Hechos 2:42 |
Hechos 2:43 |
Hechos 2:44 |
Hechos 2:45 |
Hechos 2:46 |
Hechos 2:47 |
Hechos 1 / Hec 1 |
Hechos 2 / Hec 2 |
Hechos 3 / Hec 3 |
Hechos 4 / Hec 4 |
Hechos 5 / Hec 5 |
Hechos 6 / Hec 6 |
Hechos 7 / Hec 7 |
Hechos 8 / Hec 8 |
Hechos 9 / Hec 9 |
Hechos 10 / Hec 10 |
Hechos 11 / Hec 11 |
Hechos 12 / Hec 12 |
Hechos 13 / Hec 13 |
Hechos 14 / Hec 14 |
Hechos 15 / Hec 15 |
Hechos 16 / Hec 16 |
Hechos 17 / Hec 17 |
Hechos 18 / Hec 18 |
Hechos 19 / Hec 19 |
Hechos 20 / Hec 20 |
Hechos 21 / Hec 21 |
Hechos 22 / Hec 22 |
Hechos 23 / Hec 23 |
Hechos 24 / Hec 24 |
Hechos 25 / Hec 25 |
Hechos 26 / Hec 26 |
Hechos 27 / Hec 27 |
Hechos 28 / Hec 28 |
|
|
|
|
|