A A A A A

2 Hronikas 1:1-17
1. Un Salamans, Dāvida dēls, palika spēcīgs savā ķēniņa valdībā, jo Tas Kungs, viņa Dievs, bija ar to un darīja to ļoti lielu.
2. Un Salamans sacīja uz visu Izraēli, uz tūkstošniekiem un simtniekiem un tiesnešiem un visiem Izraēla lielkungiem, tēvu namu virsniekiem,
3. Ka tie noietu, Salamans un visa draudze līdz ar viņu, uz to kalnu Ģibeonā, jo tur bija Dieva saiešanas telts, ko Mozus, Tā Kunga kalps, tuksnesī bija taisījis.
4. Bet Dieva šķirstu Dāvids bija atvedis no Ķiriat Jearimas uz to vietu, ko Dāvids tam bija sataisījis, jo viņš tam bija uzcēlis telti Jeruzālemē.
5. Tur bija arī vara altāris, ko Becaleēls, Urus dēls, Ura dēla dēls, bija taisījis priekš Tā Kunga dzīvokļa, un Salamans un tā draudze to apmeklēja.
6. Un Salamans tur upurēja priekš Tā Kunga vaiga uz vara altāra saiešanas telts priekšā, un viņš upurēja uz tā tūkstoš dedzināmos upurus.
7. Tanī naktī Dievs parādījās Salamanam un uz to sacīja: lūdz, ko man tev būs dot.
8. Un Salamans sacīja uz Dievu: manam tēvam Dāvidam tu esi parādījis lielu žēlastību un mani tu esi cēlis par ķēniņu viņa vietā.
9. Tad nu, Kungs Dievs, lai tavs vārds tiešām tā notiek, kā tu esi runājis uz manu tēvu Dāvidu, jo tu mani esi cēlis par ķēniņu pār ļaudīm, kuru tik daudz, kā zemes pīšļu.
10. Tad dod man nu gudrību un saprašanu, ka es šo ļaužu priekšā izeju un ieeju, jo kas varētu tiesāt šo tavu lielo tautu?
11. Tad Dievs sacīja uz Salamanu: tāpēc ka tas ir tavā sirdī, un tu neesi lūdzies nedz bagātību, nedz mantas, nedz godu, nedz savu ienaidnieku dvēseles, nedz ilgu mūžu, bet esi izlūdzies gudrību un saprašanu, manus ļaudis tiesāt, pār ko es tevi esmu iecēlis par ķēniņu,
12. Tad tev taps dota gudrība un saprašana, un bagātību un mantas un godu arīdzan es tev došu, kā nevienam ķēniņam nav bijis priekš tevis un pēc tevis arī nevienam nebūs.
13. Tā Salamans nonāca Jeruzālemē no tā kalna Ģibeonā, no saiešanas telts, un viņš valdīja pār Izraēli.
14. Un Salamans sakrāja ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstoš četrsimt rati un divpadsmit tūkstoš jātnieki, un viņš tos lika ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē.
15. Un ķēniņš darīja, ka sudraba un zelta bija Jeruzālemē tik daudz, kā akmeņu, un ciedru koku tik daudz, kā meža vīģes koku ielejās.
16. Un Salamanam veda zirgus no Ēģiptes un visādas preces, un ķēniņa tirgotāji pirka tās preces.
17. Un tie gāja un atveda no Ēģiptes ratus par sešsimt sudraba gabaliem, un vienu zirgu par simt piecdesmit. Un viņi tos izveda arī visiem Etiešu ķēniņiem un Sīriešu ķēniņiem.

2 Hronikas 2:1-18
1. Un Salamans nodomāja celt namu Tā Kunga vārdam un namu savai ķēniņa valdībai.
2. Un Salamans noskaitīja septiņdesmit tūkstoš vīrus pie nastu nešanas un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus pār viņiem.
3. Un Salamans sūtīja pie Urama, Tirus ķēniņa, un lika sacīt: kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un tam sūtījis ciedru kokus, sev namu celt, kur dzīvot, -
4. Redzi, es gribu namu celt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam un viņam to svētīt, viņa priekšā kvēpināt ar saldām kvēpināmām zālēm un nolikt vienmēr priekšliekamas maizes un upurēt dedzināmos upurus ik rītu un ik vakaru, svētdienās un jaunos mēnešos un Tā Kunga, mūsu Dieva, augstos svētkos, kā Izraēlim mūžīgi pienākas.
5. Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi dievi.
6. Bet kam tad tik daudz spēka, viņam namu celt? Jo debesis un visu debesu debesis nespēs viņu saņemt; kas tad es esmu, ka varētu viņam celt namu? Bet ka tik vien viņa priekšā varētu kvēpināt.
7. Un nu sūti man gudru vīru, kas māk izstrādāt zeltu un sudrabu un varu un dzelzi, purpuru, karmezīnu un zilumu, un kas prot strādāt izrakstītu darbu kopā ar tiem gudriem, kas pie manis iekš Jūda un Jeruzālemē, ko mans tēvs Dāvids gādājis.
8. Sūti man arī ciedru kokus, priedes un algumim kokus no Lībanus; jo es zinu, ka tavi kalpi prot cirst Lībanus kokus. Un redzi, mani kalpi būs pie taviem,
9. Man sacirst kokus lielā vairumā; jo tas nams, ko es celšu, būs liels un apbrīnojams.
10. Un redzi, taviem kalpiem, kas tos kokus cērt, es došu divdesmit tūkstoš korus samaltu kviešu un divdesmit tūkstoš korus miežu, un divdesmit tūkstoš batus vīna un divdesmit tūkstoš batus eļļas.
11. Tad Urams, Tirus ķēniņš, atbildēja caur grāmatām un sūtīja pie Salamana: tāpēc ka Tas Kungs savus ļaudis mīļo, viņš tevi licis pār tiem par ķēniņu.
12. Un Urams sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs, Izraēla Dievs, kas radījis debesi un zemi, kas ķēniņam Dāvidam devis gudru, prātīgu un apdomīgu dēlu, kas namu uztaisīs Tam Kungam un namu savai ķēniņa valdībai.
13. Tad es nu sūtu gudru pratēju vīru, Uramu Abivu;
14. Viņa māte ir no Dana meitām, un viņa tēvs Tiriešu vīrs. Tas māk izstrādāt zeltu un sudrabu, varu, dzelzi, akmeņus, kokus, purpuru un zilumu un smalkas dzijas, audeklu un karmezīnu, un darīt visādu izrakstītu darbu, izdomāt visādas gudras lietas, ko tam liek, ar taviem gudriem un ar tava tēva, mana kunga, Dāvida, gudriem.
15. Tad nu lai sūta taviem kalpiem tos kviešus un miežus un eļļu un vīnu, ko mans kungs minējis.
16. Tad mēs cirtīsim Lībanus kokus, cik tev vajag un pie tevis novedīsim ar plostiem pār jūru uz Javu, tad tu tos varēsi likt vest uz Jeruzālemi.
17. Un Salamans skaitīja visus svešiniekus Izraēla zemē, pēc tās skaitīšanas, kā viņa tēvs Dāvids tos bija skaitījis, un tur atradās simt piecdesmit trīs tūkstoši seši simti.
18. Un viņš no tiem ņēma septiņdesmit tūkstoš nastu nesējus un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus, ļaudis dzīt pie darba.

Psalmi 79:1-4
1. Asava dziesma. Ak Dievs, pagāni tavā tautā ir ielauzušies, tie ir sagānījuši tavu svēto namu un Jeruzālemi darījuši par akmeņu kopām;
2. Tavu kalpu apkautas miesas tie ir devuši putniem apakš debess par barību, tavu svēto miesas zemes zvēriem.
3. Viņu asinis tie ir izlējuši ap Jeruzālemi kā ūdeni, un neviena nebija, kas apraka.
4. Mēs saviem kaimiņiem esam palikuši par apsmieklu, mūs apmēda un apsmej tie, kas ap mums.

Sakāmvārdi 20:8-9
8. Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9. Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?

Apustuļu Darbi 11:1-30
1. Un tie apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši.
2. Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad tie apgraizītie ar to strīdējās,
3. Sacīdami: tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.
4. Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams:
5. Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam it kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis.
6. To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājīgus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess.
7. Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd.
8. Bet es sacīju: ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.
9. Un balss no debess man atbildēja otrā kārtā: ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.
10. Un tas notikās trim reizēm, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs.
11. Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja priekš tā nama, kur es biju.
12. Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā.
13. Un tas mums stāstīja, kā tas vienu eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri.
14. Šis tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.
15. Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums.
16. Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka viņš ir sacījis: Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svētu Garu.
17. Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es biju, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?
18. Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un teica Dievu sacīdami: tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.
19. Bet nu tie, kas bija izklīduši tai vajāšanā, kas Stepiņa dēļ bija cēlusies, izgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antioķijai, nevienam to vārdu nesludinādami kā vien Jūdiem.
20. Un viņu starpā bija kādi Ķiprieši un Ķirenieši, kas nākuši uz Antioķiju arī uz Grieķiem runāja, to evaņģēliju no Tā Kunga Jēzus mācīdami.
21. Un Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels pulks ticēja un atgriezās pie Tā Kunga.
22. Bet slava par tiem nāca ausīs tai Jeruzālemes draudzei; un tā sūtīja Barnabu, lai noietu līdz Antioķijai.
23. Šis nonācis un to Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dibena apņemtos pie Tā Kunga palikt.
24. Jo viņš bija labs vīrs un Svēta Gara un ticības pilns. Un labs ļaužu pulks Tam Kungam tapa pievests,
25. Un Barnaba izgāja uz Tarzu, Zaulu meklēt, un to atradis, viņš to noveda uz Antioķiju.
26. Un notikās, ka tie veselu gadu kopā bija tai draudzē un mācīja labu pulku, un ka Antioķijā tos mācekļus sāka saukt par kristīgiem.
27. Un tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antioķiju.
28. Un viens no tiem, ar vārdu Agabs, cēlās un pasludināja caur to Garu, ka liels bada laiks nākšot pār visu pasauli: tas arī noticis apakš Ķeizara Klaudius.
29. Un tie mācekļi apņēmās, kā kurš spēja, ko labu par palīgu sūtīt tiem brāļiem, kas dzīvoja Jūdu zemē.
30. To tie arī darīja, un tiem vecajiem to sūtīja caur Barnabas un Zaula roku.