A A A A A

1 Hronikas 23:1-32
1. Un kad Dāvids bija vecs un savu laiku nodzīvojis, tad tas savu dēlu Salamanu cēla par ķēniņu pār Izraēli.
2. Un (Dāvids) sapulcēja visus Izraēla virsniekus un priesterus un Levitus.
3. Un Leviti tapa skaitīti no trīsdesmit gadiem un pārāk, un viņu skaits pēc viņu vīru galvām bija trīsdesmit astoņi tūkstoši.
4. No tiem bija divdesmit četri tūkstoši nolikti pie Tā Kunga nama darba, un seši tūkstoš uzraugi un tiesneši.
5. Un četri tūkstoš vārtu sargi un četri tūkstoš Tā Kunga dziedātāji ar spēlēm, ko es esmu iecēlis, Dievu teikt (sacīja Dāvids).
6. Un Dāvids tos dalīja kārtās, pēc Levja bērniem, Ģersona, Kaāta un Merarus.
7. No Ģersona bērniem bija Laēdans un Zimejus.
8. Laēdana bērni bija: Jeīels, virsnieks, un Zetams un Joēls, tie trīs.
9. Zimejus bērni bija: Zalomits un Aziēls un Arans, tie trīs; šie bija Laēdana tēvu nama virsnieki.
10. Un Zimejus bērni bija: Jakats, Zinus un Jeūs un Brija; šie četri bija Zimejus bērni.
11. Un Jakats bija pirmais un Zinus otrais. Bet Jeūm un Brijam nebija daudz bērnu, tāpēc tie tapa skaitīti par vienu tēva namu.
12. Un Kaāta bērni bija: Amrams, Jecears, Ebrons un Uziēls, tie četri.
13. Amrama bērni bija Ārons un Mozus. Un Āronu atšķīra, ka tas taptu svētīts visusvētākajā amatā līdz ar saviem dēliem mūžīgi, kvēpināt priekš Tā Kunga vaiga un viņam kalpot un svētīt viņa vārdā mūžīgi.
14. Un Mozus, Tā Dieva vīra, bērni bija skaitīti pie Levitu cilts.
15. Mozus bērni bija: Ģerzoms un Eliēzers.
16. Ģerzoma bērni bija Zebuēls, virsnieks.
17. Un Eliēzeram bērni bija: Rekabeja, virsnieks. Un Eliēzeram nebija citu bērnu. Bet Rekabejas bērni vairojās daudz vairāk.
18. Jeceara bērni bija: virsnieks Zalomits.
19. Ebrona bērni bija: Jerija tas pirmais, Amarija otrais, Jeaziēls trešais, un Jakmeams ceturtais.
20. Uziēļa bērni bija: Mikus tas pirmais un Jezija otrais.
21. Merarus bērni bija: Maēlus un Muzus. Maēlus bērni bija: Eleazars un Ķis.
22. Un Eleazars nomira, un tam dēlu nebija, bet meitas vien, un Ķisa bērni, viņu brāļi, tās apņēma.
23. Muzus bērni bija Maēlns, Eders un Jeremots, tie trīs.
24. Šie bija Levja bērni pēc savu tēvu namiem, savu tēvu namu virsnieki, kas pēc vārdiem tapa skaitīti pēc viņu galvām; tie stāvēja kalpošanas darbā Tā Kunga namā, divdesmit gadus veci un vairāk.
25. Jo Dāvids bija sacījis: Tas Kungs, Izraēla Dievs, saviem ļaudīm dusu devis, un viņš Jeruzālemē mājos mūžīgi.
26. Tad arī Levitiem vairs nebija jānes tas dzīvoklis, nedz kādas citas lietas, kas pie tā amata piederēja.
27. Bet pēc Dāvida pēdējiem vārdiem Levja bērni tapa skaitīti, divdesmit gadus veci un vairāk,
28. Ka tiem bija jāstāv apakš Ārona bērnu rokas, kalpot Tā Kunga nama pagalmā un mantas kambaros un tīrīt visas svētās lietas un stāvēt Dieva nama kalpošanā,
29. Un pie Dieva priekšā noliekamām maizēm un ēdamo upuru kviešu miltiem un neraudzētām karašām un pannām un ceptiem raušiem un pie visiem svariem un mēriem,
30. Un ik rītu stāvēt, To Kungu teikt un slavēt, tāpat arī ik vakaru,
31. Un upurēt visus dedzināmos upurus svētdienās, jaunos mēnešos un svētkos pēc sava skaita un tiesas Tā Kunga priekšā vienmēr,
32. Un sargāt saiešanas telti un svēto vietu un kalpot saviem brāļiem, Ārona bērniem, Tā Kunga nama kalpošanā.

1 Hronikas 24:1-31
1. Un šī bija Ārona bērnu kārta. Ārona bērni bija: Nadabs un Abijus, Eleazars un Ītamars.
2. Bet Nadabs un Abijus nomira priekš sava tēva, un tiem bērnu nebija, un Eleazars un Ītamars palika par priesteriem.
3. Un Dāvids tos nodalīja, Cadoku no Eleazara bērniem un Aķimeleku no Ītamara bērniem, pēc viņu kalpošanas kārtas.
4. Un Eleazara bērnos tapa atrastas vairāk vīriešu galvas, nekā Ītamara bērnos, un tie tos nodalīja; no Eleazara bērniem bija sešpadsmit tēvu namu virsnieki, bet no Ītamara bērniem bija astoņi virsnieki pēc saviem tēvu namiem.
5. Un tos nodalīja caur meslošanu, tā šos kā viņus, jo virsnieki svētā vietā un virsnieki Dieva priekšā bija no Eleazara un Ītamara bērniem.
6. Un Zemaja, Netaneēļa dēls, skrīveris no Levitiem, tos uzrakstīja ķēniņa priekšā un lielkungu un priestera Cadoka un Aķimeleka, Abjatara dēla, un priesteru un Levitu tēvu namu virsnieku priekšā; viens tēva nams tapa ņemts no Eleazara, un viens tāpat tapa ņemts no Ītamara.
7. Un tā pirmā meslu zīme krita Jojaribam, otrā Jedajam,
8. Trešā Arimam, ceturtā Zeorimam,
9. Piektā Malķijam, sestā Mejaminam,
10. Septītā Akocam, astotā Abijam,
11. Devītā Jezuam, desmitā Zekanijam,
12. Vienpadsmitā Eliazibam, divpadsmitā Jaķimam,
13. Trīspadsmitā Upam, četrpadsmitā Jezebeabam,
14. Piecpadsmitā Bilgam, sešpadsmitā Imeram.
15. Septiņpadsmitā Eziram, astoņpadsmitā Apicecam,
16. Deviņpadsmitā Petajam, divdesmitā Jezķelim,
17. Divdesmit pirmā Jaķinam, divdesmit otrā Gamulam,
18. Divdesmit trešā Delajam, divdesmit ceturtā Maāzijam.
19. Šī ir viņu kalpošanas kārta, iet Tā Kunga namā pēc sava likuma caur Āronu, savu tēvu, kā tam Tas Kungs, Izraēla Dievs, bija pavēlējis.
20. Un no tiem citiem Levja bērniem: no Amrama bērniem bija Zubaēls, no Zubaēla bērniem Jekdeja.
21. No Rekabejas: Rekabejas bērniem virsnieks bija Jezija.
22. No Jeceara bērniem bija Zalomots, no Zalamota bērniem Jakats.
23. Un no (Ebrona) bērniem bija: Jerijus (pirmais), Amarija otrais, Jaēziēls trešais, Jakmeams ceturtais.
24. Uziēļa bērni Mikus: no Mikus bērniem: Zamirs.
25. Mikus brālis bija Jezija: no Jezijas bērniem: Cakarija.
26. Merarus bērni bija: Maēlus un Muzus; tā dēls Jaēzija.
27. Merarus bērni no Jaēzijas, viņa dēla, bija: Zoams un Zakurs un Jbrus.
28. No Maēlus bija Eleazars; tam nebija bērnu.
29. No Ķisa: Ķisa bērni: Jerameēls.
30. Un Muzus bērni bija: Maēlus un Eders un Jeremots. Šie ir Levitu bērni pēc saviem tēvu namiem.
31. Un priekš tiem tapa arī meslots, tāpat tā priekš viņu brāļiem, Ārona dēliem, ķēniņa Dāvida priekšā un Cadoka un Aķimeleka un priesteru un Levitu tēvu namu virsnieku priekšā, tā tēvu nama virsniekam, kā mazākam brālim.

1 Hronikas 25:1-30
1. Un Dāvids ar tiem kara lielkungiem nodalīja pie kalpošanas no Asava un Emana un Jedituna bērniem, kas garīgas dziesmas dziedāja ar koklēm un soma stabulēm un pulkstenīšiem, un to vīru skaits, kas savā kalpošanā stāvēja, bija:
2. No Asava bērniem: Zakurs un Jāzeps un Netanija un Azarelus; tie bija Asava bērni apakš Asava, kas pie ķēniņa garīgas dziesmas dziedāja.
3. No Jedituna: Jedituna bērni bija: Ģedalija un Corus un Jezaja, Azabija un Matatija (un Zimei), tie seši, apakš sava tēva Jedituna ar koklēm garīgas dziesmas dziedādami, To Kungu teikt un slavēt.
4. No Emana: Emana bērni bija: Buķija, Matanija, Uziēls, Zebuēls un Jerimots, Ananija, Ananus, Eliatus, Ģidaltus, RomamtiEzers, Jazbekazus, Malotus, Otirs, Maēziots.
5. Šie visi bija Emana bērni, kas bija ķēniņa redzētājs Dieva vārdos, pacelt ragu; un Dievs Emanam deva četrpadsmit dēlus un trīs meitas.
6. Šie visi bija apakš saviem tēviem pie dziedāšanas Tā Kunga namā ar pulkstenīšiem, soma stabulēm un koklēm pie Dieva nama kalpošanas, apakš ķēniņa, Asava, Jedituna un Emana.
7. Un viņu skaits ar viņu brāļiem, kas Tā Kunga dziesmās bija mācīti, visi dziesmu pratēji bija divsimt astoņdesmit un astoņi.
8. Un tie meta meslus par savu kalpošanas kārtu visi kopā, tā priekš maza, kā priekš liela, tā priekš mācītāja, kā priekš mācekļa.
9. Pirmā meslu zīme krita Asavam un Jāzepam; otrā Ģedalijam ar viņa brāļiem un viņa dēliem, to bija divpadsmit.
10. Trešā Zakuram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
11. Ceturtā Jecrum ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
12. Piektā Netanijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
13. Sestā Buķijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
14. Septītā Jezreēlim ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
15. Astotā Jezajam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
16. Devītā Metanijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
17. Desmitā Zimejum ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
18. Vienpadsmitā Azareēlim ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
19. Divpadsmitā Azabijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
20. Trīspadsmitā Zubuēlim ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
21. Četrpadsmitā Matitijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
22. Piecpadsmitā Jeremotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
23. Sešpadsmitā Ananijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
24. Septiņpadsmitā Jazbekazum ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
25. Astoņpadsmitā Ananum ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
26. Deviņpadsmitā Malotum ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
27. Divdesmitā Elijatam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
28. Divdesmit pirmā Otiram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
29. Divdesmit otrā Ģidaltum ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;
30. Divdesmit trešā Maēsiotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, to bija divpadsmit;

Psalmi 78:40-55
40. Cik reiz tie viņu apkaitināja tuksnesī un viņu tirināja tai tukšā vietā!
41. Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Izraēla svēto.
42. Tie nepieminēja viņa roku nedz to dienu, kad viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
43. Kad viņš savas zīmes parādīja Ēģiptē un savus brīnumus Coana klajumā,
44. Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
45. Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
46. Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
47. Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
48. Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
49. Un uzgāza tiem savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
50. Un deva vaļu savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
51. Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hāma dzīvokļos,
52. Un veda savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
53. Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
54. Un viņš tos veda savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko viņa labā roka uzņēmusi.
55. Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Izraēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.

Sakāmvārdi 20:3-3
3. Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.

Apustuļu Darbi 9:22-43
22. Bet Zauls palika jo dienas jo spēcīgs un iztrūcināja tos Jūdu ļaudis, kas Damaskū dzīvoja, un pierādīja, ka šis Tas Kristus.
23. Un kad jau kāds laiks bija pagājis, tad tie Jūdu ļaudis sarunājās viņu nokaut.
24. Bet viņu nodoms Zaulam tapa zināms; un tie vārtus sargāja caurām dienām un naktīm, ka viņu varētu nokaut.
25. Bet tie mācekļi viņu ņēma naktī un kurvī pār mūri nolaida zemē.
26. Un uz Jeruzālemi nācis Zauls raudzīja tiem mācekļiem piebiedroties; bet visi no tā bijās, neticēdami, viņu esam mācekli.
27. Bet Barnaba viņu ņēma un veda pie tiem apustuļiem un tiem teica, kā viņš uz ceļa To Kungu redzējis, un ka tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskū ar drošību runājis Jēzus vārdā.
28. Un viņš pie tiem bija Jeruzālemē, ieiedams un iziedams un droši sludinādams Tā Kunga Jēzus vārdā.
29. Un viņš arī runāja un apjautājās ar tiem Grieķiem; bet tie glūnēja viņu nokaut.
30. Bet tie brāļi, to nomanīdami, viņu pavadīja uz Cezareju un viņu sūtīja uz Tarzu.
31. Tad nu tai draudzei pa visu Jūdeju un Galileju un Samariju bija miers, un tā auga un staigāja iekš Tā Kunga bijāšanas un vairojās caur Tā Svētā Gara iepriecināšanu.
32. Un notikās, ka Pēteris visur pārstaigājot arī nonāca pie tiem svētiem, kas Liddā dzīvoja.
33. Un tur tas atrada vienu cilvēku, ar vārdu Eneas, astoņus gadus uz gultas gulošu, - šis bija melmeņu sērdzīgs.
34. Un Pēteris uz to sacīja: Enea, lai Jēzus, Tas Kristus, tevi dara veselu; celies un taisi pats sev gultu! Un tas tūdaļ cēlās.
35. Un to visi redzēja, kas Liddā un Zaronā dzīvoja, un tie atgriezās pie Tā Kunga.
36. Un Joppē bija kāda mācekle, ar vārdu Tabita, tas ir tulkots: stirna; šī bija labu darbu darītāja un nabagu apdāvinātāja.
37. Un notikās tanīs dienās, ka viņa palika slima un nomira, un tie to mazgājuši nolika augšistabā.
38. Bet kad nu Lidda tuvu pie Joppes ir, tad tie mācekļi dzirdēdami, Pēteri tur esam, sūtīja divus vīrus pie tā, lūgdami, ka tas nekavētos, pie tiem noiet.
39. Un Pēteris cēlas un gāja tiem līdz. Un kad viņš bija atnācis, tad viņu uzveda tai augšistabā; un pie tās stāvēja visas atraitnes, raudādamas un rādīdamas tos svārkus un tās drēbes, ko tā Stirna, pie tiem būdama, bija taisījusi.
40. Un Pēteris, visus izdzinis, metās ceļos un Dievu lūdza, un pie tās mirušās atgriezdamies sacīja: Tabita, celies augšām. Un tā savas acis atvēra un Pēteri redzējusi cēlās sēdu.
41. Un viņš tai roku deva un to pacēla, un, tos svētos un tās atraitnes aicinājis, viņu dzīvu tiem veda priekšā.
42. Un tas tapa zināms pa visu Joppi un daudzi ticēja uz To Kungu.
43. Un notikās, ka viņš daudz dienas Joppē palika pie viena ādmiņa, ar vārdu Sīmanis.