A A A A A

1 Hronikas 15:1-29
1. Un Dāvids uztaisīja sev namus Dāvida pilsētā un sataisīja vietu Dieva šķirstam un tam uzcēla telti.
2. Tad Dāvids sacīja: neviens lai nenes Dieva šķirstu kā vien Leviti, jo tos Tas Kungs ir izredzējis, nest Dieva šķirstu un viņam kalpot mūžīgi.
3. Un Dāvids sapulcēja visu Izraēli uz Jeruzālemi, novest Dieva šķirstu savā vietā, ko viņš tam bija sataisījis.
4. Un Dāvids sasauca Ārona bērnus un Levitus:
5. No Kaāta bērniem virsnieku Uriēli ar saviem brāļiem, simt un divdesmit;
6. No Merarus bērniem virsnieku Asaju ar saviem brāļiem, divsimt un divdesmit;
7. No Ģerzoma bērniem virsnieku Joēli ar saviem brāļiem, simt un trīsdesmit.
8. No Elicavana bērniem virsnieku Zemaju ar saviem brāļiem, divsimt;
9. No Ebrona bērniem virsnieku Eliēli ar saviem brāļiem, astoņdesmit;
10. No Uziēļa bērniem virsnieku Aminadabu ar saviem brāļiem, simt un divpadsmit.
11. Un Dāvids aicināja priesterus Cadoku un Abjataru, un Levitus Uriēli, Azaju un Joēli, Zemaju un Eliēli un Aminadabu
12. Un uz tiem sacīja: jūs Levitu tēvu namu virsnieki, svētījaties paši ar saviem brāļiem un atvedat Tā Kunga, Izraēla Dieva, šķirstu, kur es tam vietu sataisījis.
13. Jo viņu reiz, kad jūs klāt nebijāt, Tas Kungs, mūsu Dievs, izlauza robu mūsu starpā, tāpēc ka to nemeklējām, kā pienācās.
14. Tad tie priesteri un Leviti svētījās, atvest Tā Kunga, Izraēla Dieva, šķirstu.
15. Un Levitu bērni nesa Dieva šķirstu, itin kā Mozus bija pavēlējis pēc Tā Kunga vārda, ar kārtīm uz saviem kamiešiem.
16. Un Dāvids pavēlēja Levitu virsniekiem sarīkot savus brāļus, tos dziedātājus, ar spēlēm, ar soma stabulēm, ar koklēm un pulkstenīšiem, skaņi dziedāt un balsi pacelt ar prieku.
17. Tad Leviti iecēla Emanu, Joēļa dēlu, un no viņa brāļiem Asavu, Bereķijas dēlu, un no Merarus bērniem, saviem brāļiem, Etanu, Kuzajas dēlu,
18. Un ar šiem savus brāļus no otras kārtas, Cakariju, Benu un Jaēziēli un Zemiramotu un Jejeēli un Unnu, Elijabu un Benaju un Maēzeju un Matitiju un Eliveleju un Mikneju un ObedEdomu un Jeīeli, tos vārtu sargus.
19. Un dziedātāji bija Emans, Asavs un Etans, skandinādami ar vara pulkstenīšiem,
20. Un Cakarija un Aziēls un Zemiramots un Jeīels un Unnus un Elijabs un Maēzeja un Benaja ar smalki skanīgām soma stabulēm,
21. Un Matitija un Elivelejus un Mikneja un ObedEdoms un Jeīels un Azazija, priekšā dziedādami ar astoņu stīgu koklēm.
22. Un Kananaja bija Levitu vadonis, (dziesmas) uzņemt, viņš tos mācīja uzņemt, jo viņš bija saprātīgs.
23. Un Bereķija un Elkanus bija šķirsta vārtu sargi.
24. Un Zabanija un Jozavats un Netaneēls un Amasajus un Cakarija un Benaja un Eliēzers, tie priesteri, pūta trumetes Dieva šķirsta priekšā, un ObedEdoms un Jeķija bija šķirsta vārtu sargi.
25. Tā Dāvids un Izraēla vecaji un virsnieki pār tūkstošiem nogāja, atvest Tā Kunga derības šķirstu no ObedEdoma nama ar prieku.
26. Un kad Dievs tiem Levitiem palīdzēja, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, tad tie upurēja septiņus vēršus un septiņus aunus.
27. Un Dāvids bija ģērbies nātnu svārkos un tāpat visi Leviti, kas to šķirstu nesa, un tie dziedātāji un Kananija, tas dziedātāju vadonis; Dāvidam bija arī linu plecusega.
28. Tā viss Izraēls nesa augšām Tā Kunga derības šķirstu ar gavilēšanu un bazūņu skaņu un ar trumetēm un ar pulkstenīšiem, un spēlēja ar soma stabulēm un koklēm.
29. Un kad Tā Kunga derības šķirsts nonāca Dāvida pilī, tad Mikale, Zaula meita, skatījās pa logu ārā un redzēja ķēniņu Dāvidu dejojam un spēlējam, un tā to nicināja savā sirdī.

1 Hronikas 16:1-43
1. Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltIī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.
2. Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā.
3. Un viņš izdalīja ikkatram no Izraēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.
4. Un kādus no Levitiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Izraēla Dievu.
5. Asavs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Cakarija; Jeīls, Zemiramots, Jeķiēls un Matitija un Elijabs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asavs skandināja ar pulkstenīšiem.
6. Un Benaja un Jeaziēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.
7. Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asavu un viņa brāļiem:
8. Teiciet To Kungu, piesauciet viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām viņa darbus.
9. Dziedājiet viņam, slavējiet to ar dziesmām, pārdomājiet visus viņa brīnumus.
10. Slavējiet viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.
11. Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc viņa stipruma, meklējiet viņa vaigu bez mitēšanās.
12. Pieminiet viņa brīnumus, ko viņš darījis, viņa brīnuma zīmes un viņa mutes tiesas.
13. Tu, Izraēl, viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.
14. Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, viņa tiesas iet pār visu zemi.
15. Pieminiet mūžīgi viņa derību, to vārdu, ko viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
16. Ko viņš derējis ar Ābraāmu un ko zvērējis Īzakam.
17. To viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Izraēlim par mūžīgu derību,
18. Sacīdams: tev es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; -
19. Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.
20. Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.
21. Viņš nekam neļāva tos spaidīt, viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ.
22. Neaizskariet manus svaidītos, un nedariet ļauna maniem praviešiem.
23. Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas viņa pestīšanu.
24. Teiciet pagānu starpā viņa godu, visu tautu starpā viņa brīnumus.
25. Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.
26. Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.
27. Augstība un gods ir viņa priekšā, spēks un līksmība ir viņa vietā.
28. Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku,
29. Dodiet Tam Kungam viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.
30. Bīstaties priekš viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.
31. Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.
32. Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.
33. Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo tas nāk, zemi tiesāt.
34. Teiciet To Kungu, jo viņš ir labs, un viņa žēlastība paliek mūžīgi.
35. Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam tavu svēto vārdu un tevi augsti slavējam.
36. Slavēts lai ir Tas Kungs, Izraēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. -
37. Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asavam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,
38. Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, - to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedituna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,
39. Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Ģibeonā,
40. Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, it kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko viņš Izraēlim bija pavēlējis.
41. Un ar viņiem bija Emans un Jedituns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka viņa žēlastība paliek mūžīgi.
42. Un ar šiem Emans un Jedituns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedituna bērni bija par vārtu sargiem.
43. Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.

Psalmi 78:12-16
12. Viņu tēvu priekšā viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
13. Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
14. Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
15. Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
16. Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.

Sakāmvārdi 19:22-24
22. Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
23. Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
24. Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.

Apustuļu Darbi 7:44-60
44. Tā liecības telts bija pie mūsu tēviem tuksnesī, itin kā tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, to taisīt pēc tās priekšzīmes, ko viņš bija redzējis;
45. To dabūjuši, mūsu tēvi ar Jocuū to arī ieveda tai zemē, kas tiem pagāniem bija, kurus Dievs ir izdzinis mūsu tēvu priekšā līdz Dāvida dienām.
46. Šis žēlastību atrada Dieva priekšā un ilgojās tam Jēkaba Dievam dzīvokli atrast.
47. Un Salamans viņam namu uztaisīja.
48. Bet tas Visuaugstākais nedzīvo namos, kas rokām taisīti, itin kā tas pravietis saka:
49. Debess ir mans goda krēsls un zeme manu kāju pamesls: kādu namu jūs man uztaisīsiet, tā saka Tas Kungs, jeb kura ir mana dusas vieta?
50. Vai mana roka nav šo visu taisījusi?
51. Jūs stūrgalvīgie un sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs allažiņ tam Svētam Garam pretī stāvat, it kā jūsu tēvi, tā arī jūs!
52. Kuru no tiem praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nokāvuši tos, kas par tā Taisnā atnākšanu papriekš sludināja; šim jūs tagad esat palikuši par nodevējiem un slepkavām,
53. Jūs, kas bauslību caur eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši.
54. Kad tie to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī un tie sakoda zobus pret viņu.
55. Bet viņš, Svēta Gara pilns būdams, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas,
56. Un sacīja: redzi, es debesis redzu atvērtas un To Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.
57. Bet tie ar skaņu balsi brēkdami aizturēja savas ausis un visi kopā viņam uzmācās virsū,
58. Un to izmeta no pilsētas ārā un nomētāja ar akmeņiem; un tie liecinieki savas drēbes nolika pie viena jaunekļa kājām, kam vārds bija Zauls.
59. Un tie ar akmeņiem nomētāja Stepiņu, kas sauca un sacīja: Kungs Jēzu, pieņem manu garu!
60. Un ceļos mezdamies tas sauca ar skaņu balsi: Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku! Un to sacījis viņš aizmiga.