A A A A A

3 Karaļi 3:1-28
1. Un Salamans apdraudzējās ar Varaū, Ēģiptes ķēniņu, un apņēma Varaūs meitu un to ieveda Dāvida pilsētā, tiekams viņš pavisam uztaisīja savu namu un Tā Kunga namu un Jeruzālemes mūrus visapkārt.
2. Bet tie ļaudis upurēja uz kalniem, jo līdz tam laikam vēl nams nebija uztaisīts Tā Kunga vārdam.
3. Un Salamans mīlēja To Kungu, staigādams sava tēva Dāvida likumos, tomēr viņš upurēja un kvēpināja uz kalniem.
4. Un ķēniņš nogāja uz Ģibeonu, tur upurēt, jo tur bija tas lielais kalns; tūkstoš dedzināmos upurus Salamans upurēja uz šī altāra.
5. Ģibeonā Tas Kungs parādījās Salamanam nakts sapnī; un Dievs sacīja: lūdz, ko man tev būs dot.
6. Tad Salamans sacīja: tu savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, esi parādījis lielu žēlastību, it kā viņš tavā priekšā ir staigājis patiesībā un taisnībā un sirds skaidrībā ar tevi, un tu viņam šo lielo žēlastību esi turējis un viņam dēlu devis, kas sēž uz viņa goda krēsla, it kā tas šodien ir.
7. Un nu Kungs, mans Dievs, tu savu kalpu esi cēlis par ķēniņu mana tēva Dāvida vietā. Un es vēl esmu jauns un nezinu ne iziešanu, ne ieiešanu.
8. Un tavs kalps ir likts tavas tautas vidū, ko tu esi izredzējis, kas ir liela tauta, ko nevar ne skaitīt ne pārskatīt aiz liela pulka.
9. Tad dodi nu savam kalpam paklausīgu sirdi, tavus ļaudis tiesāt un gudri izšķirt, kas labs un kas ļauns; jo kas prastu tiesāt šo tavu tik lielu ļaužu pulku?
10. Un šis vārds Tam Kungam labi patika, ka Salamans bija lūdzis šo lietu.
11. Un Dievs uz to sacīja: tāpēc ka tu šo lietu esi lūdzis un sev neesi lūdzis garu mūžu, nedz sev esi lūdzis bagātību, nedz lūdzis savu ienaidnieku dvēseles, bet ka tu sev esi lūdzis saprašanu, tiesas lietas izklausīt,
12. Redzi, tad es daru pēc tava vārda. Redzi, es tev dodu gudru un prātīgu sirdi, ka tāds kā tu priekš tevis nav bijis un pēc tevis vairs necelsies tāds kā tu.
13. Un arī ko tu neesi lūdzis, es tev dodu, arī bagātību un godu, ka tāds kā tu neviens nebūs starp ķēniņiem visā tavā mūžā.
14. Un ja tu staigāsi manos ceļos, turēdams manus likumus un manus baušļus, itin kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, tad es tev došu arī garu mūžu.
15. Un kad Salamans uzmodās, redzi, tad tas bija sapnis. Un viņš nāca uz Jeruzālemi un nostājās priekš Tā Kunga derības šķirsta un upurēja dedzināmos upurus un nesa pateicības upurus un taisīja visiem saviem kalpiem dzīres.
16. To brīdi nāca divas maukas pie ķēniņa un nostājās viņa priekšā.
17. Un tā viena sieva sacīja: mans kungs, es un šī sieva dzīvojām vienā namā, un es pie viņas tai namā esmu dzemdējusi.
18. Un notikās trešā dienā, kad es biju dzemdējusi, tad šī sieva arīdzan dzemdēja. Un mēs bijām kopā, un neviena sveša cilvēka pie mums nebija namā, bet mēs divas vien bijām namā.
19. Un šīs sievas dēls naktī nomiris, tāpēc ka viņa to nogulējusi.
20. Un nakts vidū tā ir cēlusies un paņēmusi manu dēlu no maniem sāniem, kamēr tava kalpone gulēja, un to likusi savā klēpī, un savu mirušo dēlu tā atkal ir likusi manā klēpī.
21. Kad es nu no rīta cēlos savu dēlu zīdīt, redzi, tad tas bija nomiris? Bet rītā es viņu labi aplūkoju, un redzi, tas nebija mans dēls, ko es biju dzemdējusi.
22. Tad tā otra sieva sacīja: nē, bet tas dzīvais, tas ir mans dēls, un tas mirušais, tas ir tavs dēls. Un šī atkal sacīja: nē, bet tas mirušais ir tavs dēls, un tas dzīvais ir mans dēls. Tā tās runāja ķēniņa priekšā.
23. Tad ķēniņš sacīja: šī saka: tas dzīvais ir mans dēls un tas mirušais ir tavs dēls. Un tā otra atkal saka: tas mirušais ir tavs dēls un tas dzīvais ir mans dēls.
24. Un ķēniņš sacīja: atnesiet man zobenu. Un tie atnesa zobenu pie ķēniņa.
25. Tad ķēniņš sacīja: pārcērtiet to dzīvo bērnu divējos gabalos un dodiet vienai vienu gabalu un otrai otru.
26. Bet tā sieva, kam tas dzīvais bērns piederēja, sacīja uz ķēniņu (jo viņas sirds iekarsa par savu bērnu un tā sacīja): mans kungs! Dodat viņai to dzīvo bērnu, tikai kaut to nenokaujat! Bet tā otra sacīja: lai tas nav ne mans, ne tavs, cērtat viņu uz pusēm!
27. Tad ķēniņš atbildēja un sacīja: dodiet viņai to dzīvo bērnu un nenokaujiet to! Tā ir viņa māte.
28. Un viss Izraēls dzirdēja šo spriedumu, ko ķēniņš bija spriedis, un tie bijās ķēniņu; jo tie redzēja, ka Dieva gudrība bija iekš viņa, tiesu spriest.

3 Karaļi 4:1-20
1. Tā ķēniņš Salamans bija par ķēniņu pār visu Izraēli.
2. Un šie ir tie lielkungi, kas viņam bija: Azarija, Cadoka dēls, bija tas (pirmais) lielskungs;
3. Elioreps un Aķija, Zizus dēli, bija rakstu vedēji; Jozavats, Aķiluda dēls, bija kanclers;
4. Un Benaja, Jojadas dēls, bija karaspēka virsnieks; un Cadoks un Abjatars bija priesteri;
5. Un Azarija, Nātana dēls, bija celts pār uzraugiem; un Zabuds, Nātana dēls, bija lielskungs, ķēniņa draugs;
6. Un Aīzars bija nama uzraugs, un Adonirams, Abdus dēls, bija pār darbiniekiem celts.
7. Un Salamanam bija divpadsmit uzraugi pār visu Izraēli, kas ķēniņu un viņa namu apkopa. Ikvienam bija mēnesi par gadu tā apkopšana,
8. Un šie ir viņu vārdi: Ura dēls bija uz Evraīma kalniem;
9. Deķera dēls bija Makacā un Zaālbimā un BetZemē un Elonā un BetAnanā;
10. Ezeda dēls Arubotā, un tam bija vēl Zokus un visa Evera zeme;
11. Abinadaba dēls bija pār NavatDoru, un Tavata, Salamana meita, tam bija par sievu.
12. Baēnam, Aķiluda dēlam, bija Taēnaka un Meģidus un visa BetZeana, kas ir sānis Cartanai apakš Jezreēla, no BetZeanas līdz Meola klajumam, līdz viņpus Jokmeamai.
13. Ģebera dēls bija Rāmotā Ģileādā, un tam bija, Jaīra, Manasus dēla, ciemi Ģileādā, viņam bija arī Argoba viducis Bazanā, sešdesmit lielas pilsētas ar mūriem un vara aizšaujamiem.
14. Aķinadabs, Idus dēls, bija Maānaīmā.
15. Aķimaācs bija iekš Navtalus. Šim arīdzan bija Salamana meita, Bazmata, par sievu.
16. Baēna, Uzajus dēls, bija Azerā un Alotā.
17. Jozavats, Paruūs dēls, bija iekš Īzašara.
18. Zimejus, Elas dēls, bija iekš Benjamina.
19. Ģebers, Urus dēls, bija Ģileādā, Ziona, Amoriešu ķēniņa zemē, un Oga, Bāzanas ķēniņa, zemē, un bija tas vienīgais uzraugs tai zemē.
20. Jūda un Izraēla ļaužu bija daudz, tik daudz, kā smiltis jūrmalā, tie ēda un dzēra un bija priecīgi.

Psalmi 68:15-20
15. Dieva kalns ir Basanas kalns, kalns ar daudz virsotnēm ir Basanas kalns.
16. Kāpēc jūs apskaužat, jūs augstie kalni to kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, Tas Kungs tur dzīvos mūžam.
17. Dieva ratu ir daudz tūkstošu tūkstoši, Tas Kungs ir viņu vidū, it kā uz Sinaī savā svētumā.
18. Tu esi uzkāpis augstībā, cietumu tu esi vedis cietumā, par dāvanām tu esi dabūjis cilvēkus, ir atkāpējus, ka tie dzīvo, ak Kungs Dievs.
19. Slavēts lai ir Tas Kungs, ikdienas viņš nes mūsu nastu; Dievs ir mūsu pestīšana. (Zela.)
20. Dievs mums ir Dievs, kas pilnīgi izpestī, un pie Tā Kunga Kunga ir izvešana no nāves.

Sakāmvārdi 17:10-12
10. Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
11. Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
12. Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.

Jāņa 10:1-23
1. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas neieiet pa durvīm avju kūtī, bet kāpj citur kur iekšā, tas ir zaglis un slepkava.
2. Bet kas ieiet pa durvīm, tas ir tas avju gans.
3. Tam tas durvju sargs atver, un tās avis klausa viņa balsi, un viņš savas avis sauc pie vārda un tās izved.
4. Un kad viņš savas avis izlaidis, tad tas iet viņu priekšā; un tās avis tam iet pakaļ, jo tās viņa balsi pazīst.
5. Bet svešam tās neiet pakaļ, bet bēg no tā, jo tās tā svešā balsi nepazīst.
6. Šo līdzību Jēzus uz tiem sacīja; bet tie nesaprata, kas tas bija, ko Viņš uz tiem runāja.
7. Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: patiesi, patiesi, Es jums saku: Es esmu tās durvis pie tām avīm.
8. Visi, kas priekš Manis nākuši, tie bijuši zagļi un slepkavas, bet tās avis tiem nav klausījušas.
9. Es esmu tās durvis; ja kas caur Mani ieiet, tas taps svēts, un tas ieies un izies un atradīs ganības.
10. Zaglis nenāk kā vien gribēdams zagt, žņaugt un nokaut; Es esmu nācis, ka tiem būtu dzīvība un viss papilnam.
11. Es esmu tas labais gans: labais gans dod savu dvēseli par tām avīm.
12. Bet derēts gans, kas nav īstais gans, kam tās avis nepieder, redz vilku nākam un tās avis atstāj un bēg, un vilks tās sakampj un izklīdina.
13. Bet tas derētais gans bēg, tāpēc ka viņš derēts, un nebēdā par tām avīm.
14. Es esmu tas labais gans un pazīstu Savas avis, un tās Mani pazīst.
15. Itin kā Mani Tas Tēvs pazīst, tāpat arī Es To Tēvu pazīstu; un Es dodu Savu dzīvību par tām avīm.
16. Man arī vēl citas avis, tās nav no šīs kūts. Arī tās Man būs atvest; un tās dzirdēs Manu balsi, un būs viens pats ganāmpulks, viens pats gans.
17. Tāpēc Tas Tēvs Mani mīl, kā Es Savu dzīvību dodu, lai Es to atkal ņemu.
18. Neviens to neņem no Manis, bet Es to dodu no Sevis. Man ir vara, to dot, un Man ir vara, to atkal ņemt. Šo likumu Es esmu dabūjis no Sava Tēva.
19. Tad atkal šķelšanās cēlās starp tiem Jūdiem šo vārdu dēļ.
20. Jo daudz no tiem sacīja: Viņam ir velns un Viņš ir traks; ko jūs Viņu klausāt?
21. Citi sacīja: šie vārdi nav velna apsēsta vārdi; vai velns akliem acis var atdarīt?
22. Un Jeruzālemē bija Dieva nama iesvētīšanas svētki, un bija ziema.
23. Un Jēzus staigāja Dieva namā, Salamana priekšnamā.