Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvian Bible 1685
← 23

Ezekiel 24

25 →
1

Un Tā Kunga vārds notika uz mani devītā gadā, desmitā mēnesī, desmitā mēneša dienā, sacīdams:

2

Cilvēka bērns, uzraksti sev šīs dienas, šīs pašas dienas vārdu: Bābeles ķēniņš šai dienā ir apmeties pret Jeruzālemi.

3

Saki līdzību pret to atkāpēju sugu un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Kungs: cel podu pie uguns, cel to klāt, ielej arīdzan ūdeni iekšā.

4

Saliec tos gabalus tur iekšā, visus labos gabalus, cisku un pleci, pildi to ar tiem visulabākiem kauliem.

5

Ņem no visulabākām avīm un iekuri arī uguni apakš tiem kauliem, lai labi vārās, ir kauli, kas iekšā, lai labi izvārās.

6

Tādēļ tā saka Tas Kungs Kungs: vai tai asins pilsētai, tam podam, kas sarūsējis un kam rūsa negrib noiet. Gabalu pēc gabala ņem ārā, meslus par to nemet.

7

Jo viņas asinis ir viņas vidū, viņa tās ir izlējusi uz kailas klints un tās nav izgāzusi zemē, ka pīšļi tās apklātu.

8

Sūtīt bardzību un parādīt atriebšanu, es viņas asinis esmu licis izliet uz kailas klints, ka netop apklātas.

9

Tādēļ tā saka Tas Kungs Kungs: vai tai asins pilsētai! Arī es kurināšu uguni lielu.

10

Pienesi daudz malkas, iededzini uguni, savāri gaļu, un zāļo to ar zālēm, un lai tie kauli savārās.

11

Pēc tam cel viņu tukšu uz oglēm, lai tas top karsts un lai viņa varš nodeg sarkans un viņa netīrums, kas tur iekšā, izkūst, un viņa rūsa top izdeldēta.

12

Viņš dara lielu pūliņu, un viņa rūsa negrib noiet, viņa rūsa pastāv ugunī

13

Tavas negantās nešķīstības dēļ; tādēļ ka es tevi esmu šķīstījis, un tu neesi palikusi šķīsta, tad tu no savas nešķīstības vairs netapsi šķīsta, kamēr es savu bardzību pie tevis bušu izdarījis.

14

Es Tas Kungs to esmu runājis, tā būs, un to es darīšu, es no tā neatstāšos un nesaudzēšu un neapželošos; pēc taviem ceļiem un pēc taviem darbiem tevi sodīs, saka Tas Kungs Kungs.

15

Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:

16

Cilvēka bērns, redzi, es atņemšu tavu acu jaukumu caur vienu sitienu; tomēr tev nebūs žēloties nedz raudāt nedz asaras izliet.

17

Nopūties klusiņām, necel raudas par mirušiem. Bet uzsien savu cepuri un apvelc savas kurpes kājās, neaptin savu muti, tev arī nebūs ēst raudu maizi.

18

Tā es runāju uz tiem ļaudīm no rīta, un vakarā mana sieva nomira. Un es darīju no rīta, kā man bija pavēlēts.

19

Tad tie ļaudis uz mani sacīja: vai tu negribi mums stāstīt, ko mums šīs lietas rāda, ka tu tā dari?

20

Un es uz tiem sacīju: Tā Kunga vārds uz mani noticis sacīdams:

21

Saki Izraēla namam: tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es sagānīšu savu svēto vietu, jūsu lepno stiprumu, jūsu acu jaukumu un jūsu dvēseļu mīlību, un jūsu dēli un jūsu meitas, ko jūs esat atstājuši, kritīs caur zobenu.

22

Tad jūs darīsiet, kā es esmu darījis, muti jūs neaptīsiet un raudu maizi neēdīsiet.

23

Un jūsu cepures būs uz jūsu galvām un jūsu kurpes jūsu kājās. Jūs nežēlosities nedz raudāsiet, bet iznīksiet savos noziegumos, un vaidēsiet cits pret citu.

24

Tā Eceķiēls jums būs par zīmi; itin kā viņš darījis, tā jūs darīsiet; kad tas notiks, tad jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs Kungs.

25

Un tu, cilvēka bērns, vai tas nebūs tai dienā, kad es no tiem atņemšu viņu drošumu, viņu slavu un prieku, viņu acu jaukumu un viņu dvēseles mīlību, viņu dēlus un viņu meitas,

26

Tai dienā nāks pie tevis viens, kas izglābies un to tavām ausīm stāstīs.

27

Tai dienā tava mute atvērsies kā arī tam izglābtam, un tu runāsi un nebūsi vairs mēms. Tā tu būsi par brīnuma zīmi un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685