Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685
← 10

Ezekiel 11

12 →
1

Un Gars mani pacēla un mani nesa pie Tā Kunga nama priekšējiem vārtiem, kas pret rītiem stāv; un redzi, pie vārtu durvīm bija divdesmit un pieci vīri, un viņu vidū es redzēju Jazaniju, Asura dēlu, un Platiju, Benajas dēlu, ļaužu virsniekus.

2

Un viņš uz mani sacīja: cilvēka bērns, šie ir tie vīri, kas netaisnību izdomā un dod ļaunu padomu šinī pilsētā.

3

Tie saka: laiks vēl nav klāt, namus celt! Šī (pilsēta) ir tas pods un mēs tā gaļa.

4

Tāpēc sludini pret tiem, sludini, cilvēka bērns!

5

Tad Tā Kunga Gars krita uz mani un uz mani sacīja: runā: tā saka Tas Kungs: jūs, ak Izraēla nams, sakāt tā, jo es zinu, kādas domas jums nāk prātā.

6

Varen daudz ir to, ko esat nokāvuši šinī pilsētā, un viņas ielas jūs esat pildījuši ar nokautiem.

7

Tādēļ Tas Kungs Kungs tā saka: jūsu nokautie, ko jūs viņas vidū esat nogāzuši, tie ir tā gaļa, un šī ir tas pods, bet jūs no viņas vidus izvedīs ārā.

8

Jūs bīstaties no zobena, un zobenu es vedīšu pār jums, saka Tas Kungs Kungs.

9

Es jūs no viņas vidus izvedīšu ārā un jūs nodošu svešiem rokā un nesīšu jums tiesu.

10

Jūs kritīsiet caur zobenu, es jūs sodīšu pie Izraēla robežām, un jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs.

11

Šī (pilsēta) jums nebūs par podu, un jūs nebūsiet par gaļu viņas vidū; pie Izraēla robežām es jūs gribu sodīt.

12

Un jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs, tāpēc ka neesat staigājuši manos likumos nedz darījuši manas tiesas, bet turējušies pēc pagānu tiesām, kas jums visapkārt.

13

Un notikās, kad es sludināju, tad Platija, Benajas dēls, nomira. Tad es kritu uz savu vaigu un brēcu ar stipru balsi un sacīju: Ak Kungs Kungs, vai tu pavisam galu darīsi Izraēla atlikušiem?

14

Tad Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:

15

Cilvēka bērns, tie ir tavi brāļi, tavi brāļi, tavi radi, un viss Izraēla nams visnotaļ ir tie, uz ko Jeruzālemes iedzīvotāji saka: atkāpjaties tālu no Tā Kunga, šī zeme mums ir dota par mantību.

16

Tādēļ saki: tā saka Tas Kungs Kungs: jebšu es tos tālu esmu aizvedis starp tautām un tos izkaisījis pa valstīm: taču es par mazu brīdi tiem būšu par svētumu tanīs valstīs, kur tie nākuši.

17

Tādēļ saki: tā saka Tas Kungs Kungs: tiešām, es jūs sapulcināšu no tām tautām un jūs salasīšu no tām valstīm, kur esat izkaisīti, un es jums došu Izraēla zemi.

18

Un tie nāks uz turieni un ņems visus viņas gānekļus un visas viņas negantības no tās nost.

19

Un es tiem došu vienādu sirdi un es jums došu jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no viņu miesām un tiem došu miesīgu sirdi,

20

Lai tie staigā manos likumos un sarga manas tiesas un tās dara, un tie man būs par ļaudīm, un es tiem būšu par Dievu.

21

Bet tiem, kam sirds pēc savu gānekļu un neganto elku prāta dzenās, tiem es viņu grēkus metīšu uz viņu galvu, saka Tas Kungs Kungs.

22

Tad tie ķerubi pacēla savus spārnus un tie skrituļi bija viņiem sānis, un Izraēla Dieva godība bija virsū pār tiem.

23

Un Tā Kunga godība cēlās no pilsētas vidus un nostājās uz tā kalna, kas pilsētai pret rītiem.

24

Tad Gars mani pacēla un mani aizveda parādīšanā un caur Dieva Garu uz Kaldeju pie tiem aizvestiem, un tā parādīšana, ko es biju redzējis, no manis nozuda.

25

Un es tiem aizvestiem runāju visus Tā Kunga vārdus, ko viņš man bija parādījis.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685