Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685
← 40

Jesaja 41

42 →
1

Ciešat man klusu, salas, un lai tautas ņemas jaunu spēku. Lai tie atnāk, lai nu runā, ejam kopā tiesāties.

2

Kas no austruma puses to uzmodinājis, kam taisnība iet līdz, kur viņš staigā? Kas tautas viņa priekšā ir nodevis un darījis, ka viņš valda pār ķēniņiem, un tos devis viņa zobenam kā pīšļus un viņa stopam kā izkaisītas pelavas,

3

Ka viņš tiem dzenās pakaļ un neaiztikts iet ceļu, kur viņa kāja nebija gājusi?

4

Kas to ir darījis un pastrādājis? Tas, kas cilvēku ciltis aicinājis no iesākuma. Es Tas Kungs esmu tas pirmais un pie tiem pēcnākamiem es vēl esmu tas pats.

5

Salas to redzēja un bijājās, zemes gali drebēja; tie atnāca tuvu un piegāja klāt.

6

Viens palīdzēja otram un sacīja uz savu brāli: Esi stiprs!

7

Un kalējs drošināja sudrabkali, kas ar veseri gludina to, kas sit uz laktu, un sacīja par to taisīto darbu: Tas būs labs; pēc viņš to stiprināja ar naglām, lai nekust.

8

Bet tu, Izraēl, mans kalps, Jēkab, ko es esmu izredzējis, Ābraāma, mana mīļā, dzimums,

9

Tu, ko es esmu sagrābis no pasaules galiem un esmu aicinājis no viņas malām, un uz ko es sacījis: Tu esi mans kalps, tevi es esmu izredzējis un tevi neesmu atmetis, -

10

Nebīsties, jo es esmu ar tevi, neatkāpies, jo es esmu tavs Dievs; es tevi stiprināju, es tev arī palīdzu, es tevi arī turu ar savas taisnības labo roku.

11

Redzi, kaunā taps un par apsmieklu visi, kas pret tevi iedegās; iznīks un ies bojā tie ļaudis, kas ar tevi strīdās.

12

Tu tos meklēsi, bet tos neatradīsi; tie ļaudis, kas ar tevi strīdās, iznīks, un kas ar tevi karo, taps par nieku.

13

Jo es Tas Kungs, tavs Dievs, satveru tavu labo roku, es, kas uz tevi saku: Nebīsties, es tev palīdzu.

14

Nebīsties, tārpiņ Jēkab, Izraēla pulciņ; es tev palīdzu, saka Tas Kungs, un tavs Pestītājs ir tas Svētais iekš Izraēla.

15

Redzi, es tevi daru par asiem jauniem kuļamiem ratiem, kam asas naglas, tu kalnus sakulsi un satrieksi un darīsi pakalnus par pelavām.

16

Tu tos vētīsi, ka vējš tos aiznes un viesulis tos izkaisa. Bet tu priecāsies iekš Tā Kunga un lielīsies iekš Izraēla svētā Dieva.

17

Tie bēdīgie un nabagi meklē ūdeni, un nav, viņu mēle kalst no tvīkšanas. Es Tas Kungs tos paklausīšu, es, Izraēla Dievs, tos neatstāšu.

18

Es upes izlaidīšu no plikiem kalniem un avotus pašās ielejās; es tuksnesi darīšu par ūdens ezeru un sausu zemi par ūdens avotiem.

19

Es tuksnesī stādīšu ciedrus, akācijas un mirtes un eļļas kokus; es sausā klajumā stādīšu priedes, egles un buksu kokus kopā.

20

Lai tie redz un atzīst, apdomā un visi kopā saprot, ka Tā Kunga roka to ir darījusi, un tas Svētais iekš Izraēla to ir radījis.

21

Nesiet šurp savas tiesas lietas, saka Tas Kungs, atnesiet, ar ko jūs savu taisnību varat pierādīt, saka Jēkaba ķēniņš.

22

Lai nāk un mums sludina tās lietas, kas vēl notiks. Stāstiet tās pirmās lietas, kas ir bijušas, ka mēs tās savā sirdī ievērojam un zinām viņu galu, vai sludinājiet mums tās nākamās lietas.

23

Stāstiet tās zīmes, kas vēl būs, ka atzīstam, jūs esam dievus. Un dariet ko darīdami, vai labu, vai ļaunu, tad saskatīsimies un to kopā redzēsim.

24

Redzi, jūs neesat nekas, un jūsu darbs nav it nekas; negantība ir, pēc jums kārot.

25

Es to pamodināju no ziemeļa puses, un viņš nāk no saules lēkšanas, kas piesauc manu vārdu; viņš ies pār valdniekiem kā pār dubļiem, un kā podnieks min mālus.

26

Kas to stāstījis no iesākuma, ka mēs to zinātu, jeb pagājušos laikos, ka mēs sacītu: Taisnība? Bet neviena nav, kas to stāstījis, un neviena, kas ko labu sludinājis, un neviena, kas no jums būtu dzirdējis vārdus.

27

Es tas pirmais saku uz Ciānu: Redzi, te tas ir! - un uz Jeruzālemi: Es došu prieka vēstnesi.

28

Un es skatos, bet tur nav neviena, un viņu starpā tur nav padoma devēja, ka es tos vaicātu un tie dotu atbildi.

29

Redzi, tie visi nav nekas, viņu darbi nav it nekas, viņu lietās bildes ir tukšs vējš.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685