Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685
← 5

Zālamana dziesma 6

7 →
1

Kurp tavs draugs ir nogājis, tu visu skaistākā starp sievām? Uz kuru pusi tavs draugs ir griezies, ka mēs līdz ar tevi viņu meklējam.

2

Mans draugs ir nogājis savā dārzā, pie tām smaržīgām dobēm, pa dārzu pastaigāties un lilijas lasīt.

3

Mans draugs ir mans un es esmu viņa, kas starp lilijām gana.

4

Tu esi skaista, mana draudzene, it kā Tirca, mīlīga kā Jeruzāleme, briesmīga kā kara spēki ar karogiem.

5

Nogriez savas acis no manis, jo tās mani pārvarējušas. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Ģileād kalna.

6

Tavi zobi ir kā avju pulks, kas nāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga.

7

Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega.

8

Sešdesmit ir ķēniņienes un astoņdesmit liekas sievas un tas jaunavu pulks nav izskaitāms.

9

Bet viena vienīga ir mans balodis, mana sirds skaidrā, tā vienīgā savai mātei, tā mīļākā savai dzemdētājai. Kad tās meitas viņu redz, tad tās viņu teic, ķēniņienes un liekās sievas viņu slavē.

10

Kas tā tāda, kas spīd kā auseklis, skaista kā mēnesis, skaidra kā saule, briesmīga kā karaspēki ar karogiem?

11

Es nogāju riekstu dārzā, redzēt zaļos augļus pie upes, un lūkot, vai vīna koks zied un granātu koki plaukst.

12

Es nesajutu, ka mana dvēsele mani bija pacēlusi uz manas slavētās tautas goda ratiem.

13

Atgriezies, atgriezies, ak Zulamite! Atgriezies, atgriezies, ka mēs tevi varam skatīt. Ko jūs redzat pie Zulamites? Kā diešanu pie Maānaima.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685