Bībeles Atlase
Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Izceļošana 12

1

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu Ēģiptes zemē un sacīja:

2

Šis mēnesis lai pie jums ir tas pirmais un no šī mēneša jums būs iesākt gadu.

3

Runājiet uz visu Izraēla draudzi un sakāt: šī mēneša desmitā dienā lai tie ņem, ikviens nama tēvs, vienu jēru, uz ikvienu namu vienu jēru.

4

Bet ja kāds nams ir par mazu priekš viena jēra, tad lai viņš un šī nama tuvākais kaimiņš ņem vienu pēc dvēseļu skaita; pēc tā mēra, cik ikviens var apēst, būs skaitīt uz to jēru.

5

Jēru bez vainas jums būs ņemt, auniņu, vienu gadu vecu. No avīm un kazām jums to būs ņemt.

6

Un jums to būs glabāt līdz šī mēneša četrpadsmitai dienai, un visai Izraēla draudzes sapulcei to būs nokaut ap vakaru.

7

Un būs ņemt no tām asinīm un aptraipīt abējus durvju stenderus un to palodu pie tiem namiem, kur to ēdīs.

8

Un būs ēst to gaļu tanī naktī, pie uguns ceptu, ar neraudzētu maizi, ar rūgtām zālēm tiem to būs ēst.

9

Jums to nebūs ēst jēlu, nedz ūdenī vārītu, bet pie uguns ceptu, viņa galvu ar viņa lieliem un ar viņa iekšām.

10

Jums arī no tā nebūs neko atlicināt līdz rītam, bet kas no tā līdz rītam atliek, to jums ar uguni būs sadedzināt.

11

Tā jums to nu būs ēst: jūsu gurni lai ir apjozti, jūsu kurpes kājās un jūsu spieķi rokās, un jums to būs steigšus ēst; tas ir Tā Kunga Pasa (saudzēšana).

12

Jo šinī naktī es pārstaigāšu Ēģiptes zemi un sitīšu visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē, no cilvēkiem līdz lopiem. Es parādīšu sodību pie visiem Ēģiptiešu dieviem, es, Tas Kungs.

13

Un tām asinīm jums būs par zīmi būt pie tiem namiem, kur jūs esat. Kad es tās asinis redzēšu, tad es jums iešu garām, un pie jums nebūs tā mocība, kas samaitā, kad es Ēģiptes zemi sitīšu.

14

Un šī diena jums būs par piemiņu, un jums to būs svētīt Tam Kungam par svētkiem, uz bērnu bērniem par mūžīgu likumu.

15

Septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi; bet pirmā dienā raugu būs izmest no jūsu namiem; jo ikkatrs, kas ēd raudzētu maizi, no pirmās dienas līdz septītai, tā dvēsele lai top izdeldēta no Izraēla.

16

Un pirmā dienā būs būt svētai sapulcei, ir septītā dienā būs būt svētai sapulcei; iekš tām jums nekāda darba nebūs darīt, tik vien, ko kurš ēd, to jūs varat sataisīt.

17

Tad nu turiet to neraudzēto maizi; tāpēc ka es tai dienā jūsu spēku esmu izvedis no Ēģiptes zemes, un turiet šo dienu pie saviem pēcnākamiem kā mūžīgu likumu.

18

Pirmā mēnesī, četrpadsmitā mēneša dienā, vakarā jums būs ēst neraudzētu maizi līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.

19

Septiņas dienas raugs lai netop atrasts jūsu namos, jo kas raudzētu maizi ēdīs, tā dvēsele lai top izdeldēta no Izraēla draudzes, vai būtu svešinieks, vai iedzīvotājs.

20

Jums nekā raudzēta nebūs ēst; visās jūsu mājvietās jums būs ēst neraudzētu maizi.

21

Tad Mozus aicināja visus Izraēla vecajus un uz tiem sacīja: ķerat un ņemat sev jērus priekš savām saimēm un nokaujiet to Pasa.

22

Un ņemiet īzapu pušķi un mērciet to tanīs asinīs, kas bļodā, un aptraipiet palodu un abas stenderes ar tām asinīm, kas bļodā; bet nevienam nebūs iziet pa savām nama durvīm līdz rītam.

23

Jo Tas Kungs ies garām, sist Ēģiptiešus; bet kad viņš redzēs tās asinis pie palodas un pie abām stenderēm, tad Tas Kungs tām durvīm ies garām un samaitātājam neļaus ieiet jūsu namos uz mocību.

24

Tāpēc turat šo lietu par iestādījumu pie sevis un saviem bērniem mūžīgi.

25

Un kad jūs nāksiet tai zemē, ko Tas Kungs jums dos, kā viņš ir runājis, tad jums šo Dieva kalpošanu būs turēt.

26

Un kad jūsu bērni uz jums sacīs: kas jums tā tāda Dieva kalpošana?

27

Tad jums būs sacīt: tas ir tas Pasa upuris Tam Kungam, kas Izraēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptes zemē, kad viņš sita Ēģiptiešus un mūsu namus izglāba. Tad tie ļaudis liecās pie zemes un pielūdza.

28

Un Izraēla bērni gāja un darīja, kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.

29

Un nakts vidū Tas Kungs sita visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, no Varaūs pirmdzimušā, kam uz viņa krēsla bija jāsēž, līdz cietumnieka pirmdzimušam, kas cietumā bija, un visus lopu pirmdzimtos.

30

Tad Varaūs cēlās naktī un visi viņa kalpi un visi Ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptes zemē, jo neviens nams nebija, kur nebija miroņa.

31

Un viņš aicināja Mozu un Āronu naktī un sacīja: ceļaties, izejat no manu ļaužu vidus, ir jūs, ir Izraēla bērni, un noejat, kalpojiet Tam Kungam pēc jūsu vārdiem.

32

Ņemiet arīdzan līdz savus sīkos un lielos lopus, itin kā jūs esat runājuši, un noejat un svētījiet mani arīdzan.

33

Un Ēģiptieši spieda tos ļaudis, lai tos steigšus izdzītu no zemes; jo tie sacīja: mums visiem jāmirst.

34

Un tie ļaudis nesa savu mīklu, pirms tā bija saraudzēta, tās abras, savās drēbēs iesietas, uz saviem pleciem.

35

Un Izraēla bērni bija darījuši pēc Mozus vārda un prasījuši no Ēģiptiešiem sudraba traukus un zelta traukus un drēbes.

36

Tas Kungs tiem ļaudīm arī bija žēlastību devis Ēģiptiešu priekšā, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja Ēģiptiešus.

37

Tā Izraēla bērni izgāja no Raēmzes uz Zukotu, kādi sešsimt tūkstoš vīri kājām bez bērniem.

38

Un līdz ar tiem izgāja vēl visādi piedzīvotāji un sīki lopi un lieli lopi, varen daudz lopu.

39

Un no tās mīklas, ko tie bija nesuši no Ēģiptes zemes, tie cepa neraudzētas karašas; jo tā nebija raudzēta; jo tie tapa izdzīti no Ēģiptes zemes, un tie nevarēja kavēties, nedz sev sataisīt ceļamaizi.

40

Un Izraēla bērnu laiks, ko tie mituši Ēģiptes zemē, ir četrsimt un trīsdesmit gadi.

41

Un kad tie četrsimt un trīsdesmit gadi bija pagājuši, tad tas notika; tai dienā viss Tā Kunga pulks izgāja no Ēģiptes zemes.

42

Šo nakti Tam Kungam būs svētu turēt, tāpēc ka viņš tos izvedis no Ēģiptes zemes; šī ir tā nakts, ko Tam Kungam lai svētī visi Izraēla bērni uz radu radiem.

43

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: šis ir tas Pasa iestādījums. Nevienam svešiniekam no tā nebūs ēst.

44

Bet ikvienam par naudu pirktam kalpam, kad tas apgraizīts, būs no tā ēst.

45

Nevienam piedzīvotājam nedz algādzim no tā nebūs ēst.

46

Vienā namā to būs ēst. Jums no tās gaļas nekā nebūs iznest no nama, un neviena kaula jums pie tā nebūs salauzt.

47

Visai Izraēla draudzei to būs darīt.

48

Bet ja kāds svešinieks pie tevis mājo un Tam Kungam grib svētīt Pasa svētkus, tad lai viņam apgraiza visus vīriešus, un tad tas var nākt to svētīt; tad viņš būs it kā viens, kas tai zemē dzimis, bet nevienam neapgraizītam nebūs no tā ēst.

49

Vienādai bauslībai būs būt Izraēla bērnam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt.

50

Un visi Izraēla bērni darīja, it kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.

51

Un tas notika, tanī pašā dienā Tas Kungs Izraēla bērnus izveda no Ēģiptes zemes ar viņu pulkiem.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685