Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685
← 9

Izceļošana 10

11 →
1

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej pie Varaūs, jo es esmu apcietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdi, lai es šās savas zīmes daru viņu vidū.

2

Un lai tu stāsti priekš savu bērnu un bērnu bērnu ausīm, ko es Ēģiptes zemē esmu darījis, un manas zīmes, ko es tur esmu cēlis, un lai jūs atzīstat, ka es esmu Tas Kungs.

3

Tad Mozus un Ārons gāja pie Varaūs un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs, tas Ebreju Dievs: cik ilgi tu liedzies pazemoties priekš mana vaiga? Atlaid manus ļaudis, ka tie man var kalpot.

4

Jo ja tu liegsies, atlaist manus ļaudis, redzi, tad es rītu vedīšu siseņus tavās robežās,

5

Un tie apklās visu zemes virsu, tā ka zemi neredzēs, un tie ēdīs to pēdējo, kas jums atlicis un palicis no krusas, un noēdīs visus jūsu kokus, kas jums zaļo laukā.

6

Un tie piepildīs tavus namus un visu tavu kalpu namus un visu Ēģiptiešu namus; tādus ne tavi tēvi, ne tavu tēvu tēvi nav redzējuši no tās dienas, kamēr tie virs zemes bijuši, līdz šim; un viņš griezās un aizgāja no Varaūs.

7

Un Varaūs kalpi sacīja uz viņu: cik ilgi tas mums būs par slazda valgu? Atlaid tos ļaudis, lai tie kalpo Tam Kungam, savam Dievam; vai tu vēl neredzi, ka Ēģiptes zeme iet bojā?

8

Tad Mozus un Ārons atkal pie Varaūs tapa atvesti, un viņš uz tiem sacīja: ejat un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam! Kas tie visi ir, kas grib noiet?

9

Un Mozus sacīja: mēs iesim ar saviem jauniem un veciem, ar saviem dēliem un ar savām meitām; mēs iesim ar saviem maziem un lieliem lopiem, jo mums ir Tā Kunga svētki.

10

Tad viņš uz tiem sacīja: lai Tas Kungs jums tā palīdz, kā es jūs un jūsu bērnus atlaidīšu! Redziet, kāds ļaunums jums prātā!

11

Ne, ne, ejat jūs vīri un kalpojiet Tam Kungam, jo to jūs arī esat meklējuši. Un tos izstūma no Varaūs vaiga.

12

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visu zemes zāli, visu, ko krusa ir atlicinājusi.

13

Tad Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi, un Tas Kungs deva austriņu tai zemē cauru dienu un cauru nakti; un kad rīts ausa, tad tas austriņš uzveda siseņus.

14

Un siseņi uznāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visās Ēģiptes robežās lielā pulkā; priekš tiem tādu siseņu nav bijis, un pēc tiem vairs tādu nebūs.

15

Jo tie apklāja visu zemes virsu, un zeme tapa aptumšota, un tie noēda visu zemes zāli un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nepalika vairs zaļuma ne pie kokiem, ne pie lauka zāles visā Ēģiptes zemē.

16

Tad Varaūs traucās aicināt Mozu un Āronu un sacīja: es esmu grēkojis pret To Kungu, jūsu Dievu, un pret jums.

17

Un nu piedod lūdzams manus grēkus tikai šo reiz, un lūdziet To Kungu, savu Dievu, ka viņš šo nāvi gribētu atņemt no manis.

18

Un viņš aizgāja no Varaūs un lūdza To Kungu.

19

Tad Tas Kungs deva ļoti stipru vakara vēju; tas pacēla tos siseņus un tos iemeta niedru jūrā, ka neviens sisenis neatlika visās Ēģiptes robežās.

20

Tomēr Tas Kungs apcietināja Varaūs sirdi, un tas Izraēla bērnus neatlaida.

21

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: izstiep savu roku pret debesīm, ka tumsa nāk pār Ēģiptes zemi, ka tumsu var sataustīt.

22

Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm, tad cēlās bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas.

23

Neviens otru neredzēja, un neviens trejās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Izraēla bērniem bija gaisma viņu mājokļos.

24

Tad Varaūs aicināja Mozu un sacīja: ejat, kalpojiet Tam Kungam, bet jūsu sīkiem lopiem un vēršiem būs palikt tepat; lai arī jūsu bērni iet jums līdz.

25

Bet Mozus sacīja: tev būs arī mūsu rokā dot kaujamus upurus un dedzināmos upurus, ko pienest Tam Kungam, savam Dievam.

26

Mūsu lopiem arīdzan būs mums iet līdz; nevienam nadziņam nebūs palikt atpakaļ; jo no tiem mēs ņemsim, Tam Kungam, savam Dievam kalpot; jo mēs nezinām, kā mums Tam Kungam jākalpo, tiekams mēs turp nāksim.

27

Bet Tas Kungs apcietināja Varaūs sirdi, un tas negribēja tos atlaist.

28

Un Varaūs uz viņu sacīja: ej nost no manis; sargies, ka tu vairs nenāci man priekš acīm; jo kurā dienā tu nāksi man priekš acīm, tev būs mirt.

29

Tad Mozus sacīja: lai tā ir, kā tu esi sacījis; es tavu vaigu vairs neredzēšu.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685