Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685
← 12

4 Karaļi 13

14 →
1

Joasa, Akazijas dēla, Jūda ķēniņa, divdesmit trešā gadā Joakas, Jeūs dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus;

2

Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, jo viņš staigāja pakaļ Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli paveda uz grēkiem; no tiem viņš neatstājās.

3

Tad Tā Kunga bardzība iedegās pār Izraēli, un viņš tos nodeva rokā Azaēlim, Sīriešu ķēniņam, un BenAdadam, Azaēļa dēlam visu to laiku.

4

Bet Joakas pielūdza Tā Kunga vaigu, un Tas Kungs to paklausīja; jo viņš uzlūkoja to spaidīšanu, ar ko Sīriešu ķēniņš Izraēli spaidīja.

5

Un Tas Kungs Izraēlim deva glābēju, ka tie izglābās no Sīriešu rokas, un Izraēla bērni dzīvoja savās teltīs kā papriekš.

6

Taču tie neatstājās no Jerobeama nama grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem, bet staigāja iekš tiem; ir Astarte palika Samarijā.

7

Jo no Joakasa ļaudīm vairāk nebija atlikuši nekā piecdesmit jātnieki un desmit rati un desmit tūkstoš kājnieki. Jo Sīrijas ķēniņš tos bija nokāvis un tos darījis kā saminamus pīšļus.

8

Un kas vēl par Joakasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā.

9

Un Joakas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā. Un viņa dēls Joas palika par ķēniņu viņa vietā.

10

Joasa, Jūda ķēniņa, trīsdesmit septītā gadā Joas, Joakasa dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli Samarijā, un valdīja sešpadsmit gadus.

11

Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem, - tanīs viņš staigāja.

12

Un kas vēl par Joasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, kā viņš karojis pret Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā.

13

Un Joas aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Jerobeams sēdās viņa goda krēslā. Bet Joas Samarijā tapa aprakts pie Izraēla ķēniņiem.

14

Un Eliza sasirga ar slimību, ar ko tas arī nomira. Un Joas, Izraēla ķēniņš, nogāja pie tā un raudāja viņa priekšā un sacīja: mans tēvs! Mans tēvs! Izraēla rati un viņa jātnieki!

15

Un Eliza uz to sacīja: dabū stopu un bultas. Un viņš tam dabūja stopu un bultas,

16

Tad viņš sacīja uz Izraēla ķēniņu: uzvelc to stopu ar savu roku! Un tas uzvilka ar savu roku, un Eliza lika savu roku uz ķēniņa roku

17

Un sacīja: atveri logu pret rītiem. Un viņš to atvēra. Un Eliza sacīja: šauj! Un viņš šāva. Tad viņš sacīja: tā ir Tā Kunga glābēja bulta, glābēja bulta pret Sīriešiem, jo tu kausi Sīriešus Avekā, tiekams tu tos izdeldēsi.

18

Pēc viņš sacīja: ņem tās bultas. Un kad tas tās ņēma, tad viņš sacīja uz Izraēla ķēniņu: sit to zemi! Un viņš sita trīs reizes un apstājās.

19

Tad tas Dieva vīrs par to apskaitās un sacīja: ja tu būtu piecas vai sešas reizes sitis, tad tu Sīriešus būtu kāvis līdz izdeldēšanai, bet nu tu Sīriešus kausi trīs reiz.

20

Un Eliza nomira un to apraka, kad Moabiešu sirotāji gada sākumā ielauzās zemē.

21

Un notikās, kad tie nupat vienu vīru gribēja aprakt, redzi, tad tie ieraudzīja to pulku un iemeta to vīru Elizas kapā. Un kad tas vīrs dabūja aiztikt Elizas kaulus, tad tas palika dzīvs un cēlās uz savām kājām.

22

Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, spaidīja Izraēli visu Joakasa mūžu.

23

Bet Tas Kungs tiem bija žēlīgs un apžēlojās par tiem un atgriezās pie tiem savas derības dēļ ar Ābraāmu, Īzaku un Jēkabu un negribēja tos nomaitāt un tos arīdzan neatmeta no sava vaiga līdz šim laikam.

24

Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, nomira, un BenAdads, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.

25

Tad Joas, Joakaza dēls, atņēma atkal tās pilsētas no BenAdada, Azaēļa dēla rokas, ko šis karā bija ņēmis no Joakasa, viņa tēva, rokas. Joas viņu kāva trīs reizes un atdabūja Izraēla pilsētas.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685