1 Timotejam 1

1

Pāvils, Jēzus Kristus apustulis, Dieva, mūsu Pestītāja, un Jēzus Kristus, mūsu cerības, uzdevumā

2

Timotejam, mīļajam dēlam ticībā: žēlastība, žēlsirdība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

3

Aiziedams uz Maķedoniju es lūdzu tevi palikt Efezā, lai tu piekodinātu dažiem nemācīt citādi

4

Un nenodoties pasakām un bezgalīgajiem cilts sarakstiem, kas vairāk veicina strīdus nekā Dieva celtni ticībā.

5

Pamācīšanas mērķis ir tīras sirds mīlestība, laba sirdsapziņa un neliekuļota ticība.

6

No tā daži nomaldījušies un pievērsušies tukšvārdībai.

7

Tie grib būt bauslības mācītāji, bet nesaprot to, ko runā, nedz to, ko apgalvo.

8

Bet mēs zinām, ka likums ir labs, ja to pareizi pielieto.

9

Jāapzinās tas, ka bauslība taisnīgajiem nav dota, bet netaisnīgajiem un nepadevīgajiem, bezdievīgajiem un grēciniekiem, izvirtīgajiem un apgānītājiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku slepkavām,

10

Netikļiem, vīriešu apgānītājiem, cilvēku laupītājiem, meļiem, zvēresta lauzējiem un tiem, kas pretojas veselīgajai mācībai,

11

Kas ietverta svētā Dieva godības evaņģēlijā, kas man uzticēts.

12

Es pateicos mūsu Kungam Jēzum Kristum, kas mani stiprinājis, atzinis mani uzticamu un iecēlis kalpošanai.

13

Es iepriekš biju zaimotājs un vajātājs, un varmāka; bet es iemantoju Dieva žēlastību, jo to darīju neticībā nesaprazdams.

14

Bet pārbagāta bija mūsu Kunga žēlastība reizē ar ticību un mīlestību, kas ir Jēzū Kristū.

15

Patiesa un pilnīgi pieņemama ir tā mācība, ka Jēzus Kristus atnācis šinī pasaulē, lai izglābtu grēciniekus, starp kuriem es esmu pirmais.

16

Bet es tāpēc atradu žēlastību, lai Jēzus Kristus mani pirmajā parādītu visu savu lēnprātību par priekšzīmi tiem, kas, ticēdami uz Viņu, iegūs mūžīgo dzīvi.

17

Bet mūžības Ķēniņam, nemirstīgajam, neredzamajam vienīgajam Dievam gods un slava mūžīgi mūžos! Amen.

18

Šo pamācību, dēls Timotej, es tev ieteicu, lai tu, saskaņā ar agrāk tev pasludinātajiem pravietojumiem, izcīnītu labo cīņu,

19

Paliktu ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži atmeta un tā pazaudēja ticību.

20

Starp tiem ir Himenejs un Aleksandrs, kurus nodevu sātanam, lai tie mācītos Dievu vairs nezaimot.