Lūkas 21

1

Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā.

2

Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam.

3

Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi,

4

Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija.

5

Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja:

6

Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.

7

Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties?

8

Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ!

9

Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals.

10

Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.

11

Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm.

12

Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.

13

Bet tas notiks jums par liecību.

14

Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet!

15

Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.

16

Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.

17

Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ;

18

Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs.

19

Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles.

20

Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi.

21

Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī!

22

Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts.

23

Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.

24

Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks.

25

Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes.

26

Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies.

27

Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā.

28

Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas!

29

Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!

30

Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu.

31

Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.

32

Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.

33

Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.

34

Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta.

35

Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes.

36

Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks!

37

Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu.

38

Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.