Marka 13

1

Un Viņam izejot no svētnīcas, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas celtnes!

2

Un Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Vai tu redzi visas šīs lielās celtnes? Akmens uz akmens nepaliks, kas netaptu sagrauts. (Lk 19,44; 21,6)

3

Un kad Viņš sēdēja iepretim svētnīcai Olīvkalnā, Pēteris un Jēkabs, un Jānis, un Andrejs atsevišķi jautāja Viņam:

4

Saki mums, kad tas notiks un kāda zīme būs, kad tas viss sāks piepildīties?

5

Un Jēzus atbildēdams sāka viņiem runāt: Skatieties, ka jūs kāds nepieviļ!

6

Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un daudzus pievils.

7

Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un karu nostāstus, nebīstieties, jo tam ir jānotiek, bet vēl nav gals.

8

Jo tauta celsies pret tautu, un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bads. Tas būs bēdu sākums.

9

Bet paši sevī skatieties! Jo viņi jūs nodos tiesai un sinagogās jūs šaustīs, un manis dēļ jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem par liecību.

10

Un pirms tā jātop evaņģēlijam pasludinātam visām tautām.

11

Un kad viņi jūs vedīs nodošanai, iepriekš nedomājiet par to, kas jums būs jārunā; bet kas jums tanī stundā tiks dots, to runājiet, jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars.

12

Bet brālis nodos nāvei brāli un tēvs dēlu; un bērni sacelsies pret vecākiem un nonāvēs viņus.

13

Un mana vārda dēļ jūs visi ienīdīs. Bet kas izturēs līdz galam, tas izglābsies.

14

Bet kad redzēsiet izpostīšanas negantību esam, kur nevajag, kas to lasa, lai saprot! - tad, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos!

15

Un kas uz jumta, tas lai nenokāpj namā un lai neieiet kaut ko paņemt savās mājās!

16

Un kas būs tīrumā, lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes!

17

Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās!

18

Bet lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā!

19

Jo tanīs dienās būs tādas apspiešanas, kādas nav bijušas no iesākuma līdz šim, kamēr Dievs pasauli radījis, un arī vairs nebūs.

20

Un ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neviena miesa netiktu izglābta, bet izvēlēto dēļ, kurus Viņš ir izredzējis, Viņš šīs dienas saīsinājis.

21

Un ja kāds tad jums sacīs: Lūk, še ir Kristus, lūk, tur, tad neticiet!

22

Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši, un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.

23

Bet to jūs ievērojiet! Lūk, es esmu jums to visu iepriekš pateicis.

24

Bet tanīs dienās pēc tām apspiešanām saule aptumšosies, un mēness nedos vairs savu spīdumu,

25

Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies.

26

Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebešos lielā spēkā un godībā.

27

Un tad Viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debesu augstumiem.

28

Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu.

29

Tā arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, ziniet, ka Viņš tuvu durvju priekšā.

30

Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.

31

Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.

32

Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs.

33

Skatieties, esiet modri un lūdziet Dievu, jo jūs nezināt, kad tas laiks būs.

34

Tas ir tā: cilvēks, aizceļodams tālumā, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu pār katru darbu, un durvju sargam pavēlēja būt nomodā.

35

Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama Kungs nāks: vakarā vai nakts vidū, vai gaiļiem dziedot, vai agri no rīta.

36

Ka viņš, nejauši atnākot, neatrod jūs guļot.

37

Bet ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā!