Bībele viena gada laikā


Janvāris 21


Ģenēze 1:1-31
1. Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
2. Un zeme bija tumša un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pa ūdeņu virsu.
3. Un Dievs sacīja: Lai top gaisma. Tad tapa gaisma.
4. Un Dievs redzēja gaismu labu esam. Un Dievs šķīra gaismu no tumsas.
5. Un Dievs nosauca gaismu par dienu, un tumsu viņš nosauca par nakti. Un tapa vakars un tapa rīts, pirmā diena.
6. Tad Dievs sacīja: Lai top izplatījums ūdeņu starpā un lai tas šķir ūdeni no ūdens.
7. Un Dievs darīja izplatījumu, un darīja starpu to ūdeni, kas izplatījuma apakšā, un to ūdeni, kas izplatījuma virsū; un tā notika.
8. Un Dievs nosauca izplatījumu par debesi. Un tapa vakars un tapa rīts, otra diena.
9. Tad Dievs sacīja: Lai ūdens debess apakšā krājās vienā vietā, ka sausums top redzams; un tā notika.
10. Un Dievs nosauca sausumu par zemi, un to ūdeņu krājumu viņš nosauca par jūru. Un Dievs redzēja to labu esam.
11. Un Dievs sacīja: Lai zeme izdod zaļumu un zāli, kas savu sēklu nes, auglīgus kokus, kas augļus nes pēc savas kārtas, kam sava sēkla iekš sevis ir virs zemes; un tā notika.
12. Un zeme izdeva zaļumu un zāli, kas savu sēklu nes pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sava sēkla iekš sevis pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.
13. Un tapa vakars un tapa rīts, trešā diena.
14. Tad Dievs sacīja: Lai top spīdekļi debess izplatījumā, kas šķir dienu no nakts un kas dod zīmes un laikus un dienas un gadus;
15. Un lai tie ir par spīdekļiem debess izplatījumā un spīd virs zemes; un tā notika.
16. Un Dievs darīja divus lielus spīdekļus, lielāko spīdekli, dienu valdīt un mazāko spīdekli, naktī valdīt, - un zvaigznes.
17. Un Dievs tos lika debess izplatījumā, lai tie spīd uz zemi.
18. Un valda dienu un nakti un šķir gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.
19. Un tapa vakars un tapa rīts, ceturtā diena.
20. Tad Dievs sacīja: Lai pa pulkiem rodas ūdenī kustošas dzīvas dvašas un putni, kas virs zemes skrien apakš debess izplatījuma.
21. Un Dievs radīja lielus jūras zvērus un visādas dzīvas dvašas, kas lien, ko ūdens pa pulkiem izdod pēc viņu kārtām, un visādus spārnainus putnus pēc viņu kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.
22. Un Dievs tos svētīja sacīdams: Vaislojaties un vairojaties un piepildiet ūdeni jūrā, un putni lai vairojās virs zemes.
23. Un tapa vakars un tapa rīts, piektā diena.
24. Tad Dievs sacīja: Lai zeme izdod dzīvas dvašas pēc viņu kārtas, lopus, tārpus un zemes zvērus pēc viņu kārtas; un tā notika.
25. Un Dievs darīja zemes zvērus pēc viņu kārtas un lopus pēc viņu kārtas un visādus zemes tārpus pēc viņu kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.
26. Un Dievs sacīja: Darīsim cilvēkus pēc mūsu ģīmja, pēc mūsu līdzības, lai tie valda par zivīm jūrā un par putniem apakš debess un par lopiem un par visu zemi un par visiem tārpiem, kas lien virs zemes.
27. Un Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja, pēc Dieva ģīmja viņš to radīja, un radīja tos vīrieti un sievieti.
28. Un Dievs tos svētīja, un Dievs uz tiem sacīja: Augļojaties un vairojaties un piepildiet zemi un pārvaldiet to un valdat par zivīm jūrā un par putniem apakš debess un par visām dvašām, kas lien virs zemes.
29. Un Dievs sacīja: Redzi, es jums esmu devis visādu zāli, kas nes sēklu, kas ir pa visu zemes virsu, un visus kokus, kam savi augļi iekš sevis un kas nes sēklu, jums par ēdamo.
30. Un visiem zvēriem virs zemes un visiem putniem apakš debess un visiem tārpiem virs zemes, kam dzīva dvaša, esmu devis visādu zaļu zāli par barību. Un tā notika.
31. Un Dievs uzlūkoja visu, ko viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts, sestā diena.

Ģenēze 2:1-25
1. Tā ir pabeigtas debesis un zeme un viss viņu spēks.
2. Un Dievs pabeidza septītā dienā savu darbu, ko bija darījis, un dusēja septītā dienā no visa sava darba, ko bija darījis.
3. Un Dievs svētīja to septīto dienu un to iesvētīja, tāpēc ka viņš bija dusējis no visa sava darba, ko Dievs bija radījis un taisījis.
4. Tā debesis un zeme cēlušās, kad tās tapa radītas tai laikā, kad Dievs Tas Kungs zemi un debesis darīja.
5. Un vēl nekādu krūmu nebija laukā virs zemes, un vēl nekāda zāle nezēla, jo Dievs Tas Kungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un cilvēka nebija, kas zemi būtu kopis.
6. Bet migla cēlās no zemes un slapināja visu zemi.
7. Un Dievs Tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.
8. Un Dievs Tas Kungs stādīja dārzu Ēdenē pret rītiem un iecēla tur to cilvēku, ko viņš bija taisījis.
9. Un Dievs Tas Kungs izaudzināja no zemes visādus kokus, kas jauki bija uzlūkot un labi ēst, un dzīvības koku dārza vidū, ir laba un ļauna atzīšanas koku.
10. Un tekošs ūdens iztecēja no Ēdenes, to dārzu slapināt, un no turienes tas dalījās un palika par četrām upēm.
11. Pirmai ir vārds Pīzone: tā iet ap visu Ēvilas zemi, kur zelts ir.
12. Un tās zemes zelts ir labs; tur ir arī bedellions un zardonika akmens.
13. Un otrai upei ir vārds Ģione; tā tek ap visu Moru zemi.
14. Un trešai upei ir vārds Ideķele; tā tek Assura zemei pret rītiem, un ceturtā upe ir Vrate.
15. Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un to ielika Ēdenes dārzā, lai tas to koptu un sargātu.
16. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: no visiem dārza augļiem tu vari ēst, kā tīk,
17. Bet no tā laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo kurā dienā tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi.
18. Un Dievs Tas Kungs sacīja: nav labi, cilvēkam būt vienam; es tam darīšu palīgu, kas ap to būs.
19. Un Dievs Tas Kungs no zemes bija taisījis visus zvērus laukā un visus putnus apakš debess; un viņš tos veda pie cilvēka, lai redzētu, kā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu dvašu, tā lai būtu viņas vārds.
20. Tad cilvēks nosauca vārdus visiem lopiem un putniem apakš debess un visiem zvēriem laukā, bet priekš cilvēka neatradās palīgs, kas ap to būtu.
21. Tad Dievs Tas Kungs cilvēkam sūtīja cietu miegu, un tas aizmiga. Un viņš ņēma vienu no viņa sānkauliem un aizpildīja to vietu ar miesu.
22. Un Dievs Tas Kungs iztaisīja to sānkaulu, ko no cilvēka bija ņēmis, par sievu un pieveda to pie cilvēka.
23. Un cilvēks sacīja: šī nu ir kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas, tā taps saukta vīrene, tāpēc ka tā no vīra ir ņemta.
24. Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies pie savas sievas, un tie būs viena miesa.
25. Un tie abi bija pliki, cilvēks un viņa sieva, un nekaunējās.

Psalmi 1:1-6
1. Svētīgs tas cilvēks, kas nestaigā bezdievīgo runās, nedz stāv uz grēcinieku ceļa, nedz sēž mēdītāju biedrībā;
2. Bet kam labs prāts pie Tā Kunga bauslības, un kas viņa bauslību pārdomā dienās naktīs.
3. Jo tas ir kā koks stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes savā laikā, un viņa lapas nesavīst, un viss, ko viņš dara, tas labi izdodas.
4. Tā nav bezdievīgie, bet tie ir kā pelus, ko vējš izputina.
5. Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs sodā, nedz grēcinieki taisno draudzē.
6. Jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ies bojā.

Sakāmvārdi 1:1-7
1. Salamana, Dāvida dēla, Izraēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2. Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3. Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4. Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5. Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6. Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7. Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.

Mateja 1:1-25
1. Jēzus Kristus cilts grāmata. Jēzus bija Dāvida, Dāvids Ābraāma dēls.
2. Ābraāms dzemdināja Īzaku, un Īzaks dzemdināja Jēkabu, un Jēkabs dzemdināja Jūdu un viņa brāļus.
3. Un Jūda dzemdināja Vārecu un Cāru no Tamaras; un Vārecs dzemdināja Ecranu, un Ecrans dzemdināja Ramu.
4. Un Rams dzemdināja Aminadabu, un Aminadabs dzemdināja Naāssanu, un Naāssans dzemdināja Zalmanu.
5. Un Zalmans dzemdināja Boasu no Rakabas, un Boas dzemdināja Obedu no Rutes, un Obeds dzemdināja Izaju.
6. Un Izajus dzemdināja ķēniņu Dāvidu, un ķēniņš Dāvids dzemdināja Salamanu no Urijas sievas.
7. Un Salamans dzemdināja Roboamu, un Roboams dzemdināja Abiju, un Abija dzemdināja Asu.
8. Un Asus dzemdināja Jozavatu, un Jozavats dzemdināja Joramu, un Jorams dzemdināja Ociju.
9. Un Ocija dzemdināja Joatamu, un Joatams dzemdināja Akacu, un Akacs dzemdināja Eceķiju.
10. Un Eceķija dzemdināja Manasu, un Manasus dzemdināja Amonu, un Amons dzemdināja Joziju.
11. Un Jozija dzemdināja Jekoniju un viņa brāļus ap to aizvešanu uz Bābeli.
12. Un pēc aizvešanas uz Bābeli Jekonija dzemdināja Zalatiēli, un Zalatiēls dzemdināja Corobabeli.
13. Un Corobabels dzemdināja Abiudu, un Abiuds dzemdināja Eliaķimu, un Eliaķims dzemdināja Acoru.
14. Un Acors dzemdināja Cadoku, un Cadoks dzemdināja Aķimu, un Aķims dzemdināja Eliudu.
15. Un Eliuds dzemdināja Eleacaru, un Eleacars dzemdināja Mattanu, un Mattans dzemdināja Jēkabu.
16. Un Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuras ir piedzimis Jēzus, kas top saukts Kristus.
17. Tad nu pavisam no Ābraāma līdz Dāvidam ir četrpadsmit augumi; un no Dāvida līdz aizvešanai uz Bābeli ir četrpadsmit augumi; un no aizvešanas uz Bābeli līdz Kristum četrpadsmit augumi.
18. Bet Jēzus Kristus piedzimšana bija tāda: kad Marija, viņa māte, Jāzepam bija saderēta, pirms tie nāca kopā, tā atradās grūta no Svētā Gara.
19. Bet Jāzeps, viņas vīrs, taisns būdams un negribēdams tai kaunu darīt, gribēja to slepeni atstāt.
20. Bet viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis sapnī parādījās sacīdams: Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties, Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis; jo kas iekš tās dzimis, tas ir no Svētā Gara.
21. Un viņa dzemdēs dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt Jēzus; jo Viņš izpestīs savus ļaudis no viņu grēkiem.
22. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, kas runāts no Tā Kunga caur to pravieti, kas saka:
23. Redzi, tā jumprava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Immanuels, tas ir tulkots: Dievs ar mums.
24. Bet Jāzeps no miega uzmodies darīja, kā viņam Tā Kunga eņģelis bija pavēlējis, un ņēma savu sievu pie sevis;
25. Un viņu neatzina, līdz kamēr viņa bija dzemdējusi savu pirmdzimto Dēlu, un nosauca Viņa vārdu Jēzus.