Bībele viena gada laikā
Aprīlis 25


Feuteronomy 25:1-19
1. Kad starp vīriem ir kāda ķilda un tie ies priekš tiesas, tad soģiem tos būs tiesāt un taisno taisnot un netaisno notiesāt.
2. Un ja tas vainīgais sitienus pelnījis, tad lai soģis tam liek mesties zemē, un klāt būdams tam liek sitienus dot ar skaitu pēc viņa vainas.
3. Četrdesmit sitienus lai tam liek dot; vairāk ne, lai, ja to vēl vairāk sistu pāri par to, tavs brālis nekļūst nicināts tavās acīs. -
4. Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu apsiet.-
5. Kad brāļi kopā dzīvo un viens no tiem mirst un tam dēla nav, tad tā mirušā sievai nebūs (par sievu) tapt citam kādam svešam vīram, bet tā vīra brālis lai pie viņas ieiet un to ņem par sievu, un tai dara, kas vīra brālim pienākas.
6. Un to pirmdzimušo, ko viņa dzemdēs, viņam būs likt sava nomirušā brāļa vārdā, lai viņa vārds no Izraēla netop izdeldēts.
7. Bet ja šim vīram nepatīk ņemt sava brāļa sievu, tad lai tā brāļa sieva iet pie tiem vecajiem vārtos un lai saka: mans vīra brālis liedzās savam brālim celt vārdu iekš Izraēla; viņš man negrib darīt, kas vīra brālim pienākas.
8. Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un uz viņu runā; ja tad viņš pastāv un saka: man nepatīk viņu ņemt; -
9. Tad lai viņa brāļa sieva iet pie viņa priekš vecaju acīm, un lai viņam novelk kurpi no kājas un lai viņam spļauj vaigā; un lai viņa atbild un saka: tā lai notiek tam vīram, kas negrib uzcelt sava brāļa namu.
10. Un viņa vārds iekš Izraēla taps nosaukts baskājas nams. -
11. Kad vīri viens ar otru kaujās, un tā viena sieva pieiet izglābt savu vīru no viņa sitēja rokas un izstiepj savu roku un sagrābj viņa kaunumu,
12. Tad tev to roku viņai būs nocirst, - lai tava acs nežēlo. -
13. Tev nebūs divējādu svaru turēt savā kulē, lielu un mazu.
14. Tev nebūs divējādu pūru turēt savā namā, lielu un mazu.
15. Lai tev ir pilnīgs un taisns svars lai tev ir pilnīgs un taisns mērs, ka tu ilgi dzīvo tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
16. Jo ikviens, kas to dara, ikviens, kas netaisni dara, tas Tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība. -
17. Piemini, ko Amaleķieši tev darīja ceļā, kad izgājāt no Ēģiptes zemes.
18. Kā viņi tev pretī cēlās ceļā, un tev kāva tos pakaļējus, visus nespēcīgos aiz tevis, kad tu biji piekusis un noguris, un tie nebijās Dievu.
19. Kad nu Tas Kungs, tavs Dievs, tev būs devis dusu no visiem taviem ienaidniekiem visapkārt tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu iemantot, tad Amaleķiešu piemiņu tev būs izdeldēt no pasaules. Neaizmirsti to.

Feuteronomy 26:1-19
1. Un kad tu nāksi tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, un tu to dabūsi un tur dzīvosi,
2. Tad tev būs ņemt no visiem zemes augļu pirmajiem, ko tu ievāksi no savas zemes, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, un tev tos būs likt kurvī un iet uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs, Dievs izredzēs, ka viņa vārds tur mājo.
3. Un tev būs iet pie tā priestera, kas tai laikā būs, un uz viņu sacīt: es šodien apliecināju priekš Tā Kunga, tava Dieva, ka es esmu ienācis tai zemē, ko Tas Kungs mūsu tēviem ir zvērējis, mums dot.
4. Tad tam priesterim no tavas rokas būs ņemt to kurvi un to likt priekš Tā Kunga, tava Dieva, altāra.
5. Un tev priekš Tā Kunga, sava Dieva, būs atbildēt un sacīt: mans tēvs bija izģindis Zīrietis un nogāja uz Ēģiptes zemi un piemita tur ar mazu ļaužu pulciņu, un tur palika par lielu, stipru un varenu tautu.
6. Bet Ēģiptieši mums darīja ļaunu un mūs spieda un mums uzlika grūtu kalpošanu.
7. Tad mēs brēcām uz To Kungu, savu tēvu Dievu, un Tas Kungs paklausīja mūsu balsi un ieraudzīja mūsu bēdas un mūsu grūtumu un mūsu spaidus.
8. Un Tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes zemes caur stipru roku un izstieptu elkoni un caur lielu iztrūcināšanu un caur zīmēm un brīnumiem.
9. Un viņš mūs ir vedis uz šo vietu, un mums devis šo zemi, zemi, kur piens un medus tek.
10. Un nu redzi, es esmu atnesis augļu pirmajus no tās zemes, ko Tas Kungs man ir devis. - Tad tev tos būs atstāt Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un pielūgt To Kungu, savu Dievu,
11. Un tev būs priecāties par visu to labumu, ko Tas Kungs devis tev un tavam namam, tev un tavam Levitam un tavam piedzīvotājam, kas ir tavā vidū.
12. Kad tu būsi atdevis to desmito tiesu no visiem saviem augļiem trešā gadā, šis ir tās desmitās tiesas gads, un būsi devis Levitam, piedzīvotājam, bāriņam un atraitnei, ka tie tavos vārtos ēd un ir paēduši,
13. Tad tev priekš Tā Kunga, sava Dieva, vaiga būs sacīt: es to, kas svētīts, no nama esmu iznesis un esmu to arī devis Levitam un piedzīvotājam, bāriņam un atraitnei pēc visām tavām pavēlēm, ko tu man esi pavēlējis; tavas pavēles es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis.
14. Es no tā neesmu ēdis savā skumībā un no tā neesmu neko atrāvis, kad biju nešķīsts, es no tā arī neesmu devis priekš miruša; es Tā Kunga, sava Dieva, balsij esmu klausījis, es esmu darījis, it kā tu man esi pavēlējis.
15. Skaties zemē no savas svētās vietas, no debesīm, un svētī savus Izraēla ļaudis un to zemi, ko tu mums esi devis, kā tu mūsu tēviem esi zvērējis, zemi, kur piens un medus tek. -
16. Šinī dienā Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēl šos likumus un šās tiesas darīt; tad nu turi un dari tos no visas savas sirds un no visas savas dvēseles.
17. Šodien tu Tam Kungam esi sacījis, lai viņš tev ir par Dievu un ka tu gribi staigāt visos viņa ceļos un turēt viņa likumus un viņa baušļus un viņa tiesas, un klausīt viņa balsij.
18. Un Tas Kungs tev šodien ir sacījis, lai tu viņam esi par īpašu tautu, kā viņš tev runājis, un lai tu turi visus viņa baušļus;
19. Un ka viņš tevi augsti cels pār visām tautām, ko viņš ir darījis, par teikšanu un par slavu un par godu, un ka tu būsi svēta tauta Tam Kungam, savam Dievam, kā viņš runājis.

Psalmi 39:7-11
7. Nu tad, uz ko man būs gaidīt, Kungs? Es cerēju uz tevi.
8. Izglāb mani no visām manām pārkāpšanām, un neliec man ģeķiem palikt par apsmieklu.
9. Es esmu klusu un neatdaru savu muti; jo tu to esi darījis.
10. Atņem savu mocību no manis, jo es nīkstu no tavas rokas grūtuma.
11. Kad tu cilvēku pārmāci par noziegumiem, tad tu iznīcini viņa skaistumu kā kodes; tiešām: visi cilvēki ir niecība.(Zela.)

Sakāmvārdi 13:4-6
4. Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
5. Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
6. Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.

Lūkas 6:1-26
1. Un notikās vienā svētdienā Viņam caur labību ejot, ka Viņa mācekļi vārpas plūca un ēda, ar rokām tās izberzdami.
2. Bet kādi no farizejiem uz tiem sacīja: kam jūs dariet, ko svētdienās darīt nav brīv?
3. Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?
4. Ka tas ir iegājis Dieva namā un tās Dievam noliktās maizes ņēmis un ēdis un devis arī tiem, kas pie viņa bija, kādas ēst nevienam nav brīv kā vien priesteriem.
5. Un Viņš uz tiem sacīja: Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī par svētdienu.
6. Bet atkal citā svētdienā Viņam baznīcā ejot un mācot notikās, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija nokaltusi.
7. Bet tie rakstu mācītāji un farizeji uz Viņu glūnēja, vai Viņš svētdienā nedziedinās, ka atrastu vainas pie Viņa.
8. Bet tas Viņu domas nomanīja un sacīja uz to cilvēku, kam tā nokaltusi roka bija: celies un stājies šeit vidū! Un tas cēlās un nostājās.
9. Tad Jēzus uz tiem sacīja: Es jums ko vaicāšu: vai ir brīv svētdienā labu darīt, vai ļaunu darīt, dzīvību glābt vai maitāt?
10. Un tos visapkārt uzlūkojis, Viņš uz to cilvēku sacīja: izstiep savu roku! Un tas tā darīja; un viņa roka tam atkal tapa vesela, itin kā tā otra.
11. Un tie tapa trakuma pilni un sarunājās savā starpā, ko Jēzum darīt.
12. Bet notikās tanīs dienās, ka Viņš izgāja uz to kalnu Dievu lūgt; un Viņš palika cauru nakti Dieva lūgšanā.
13. Un kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš arī nosauca par apustuļiem:
14. Sīmani, ko viņš arī nosauca Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli,
15. Matteu un Tomu, Jēkabu, Alveja dēlu, un Sīmani, kas ir nosaukts Zelotes,
16. Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskarjatu, kas palika par nodevēju.
17. Un ar tiem zemē nokāpis Viņš stāvēja klajā vietā, un Viņa mācekļu draudze un liels pulks ļaužu no visas Jūdu zemes un Jeruzālemes un no Tirus un Sidonas jūrmalas bija nākuši, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām sērgām,
18. Arī tie, kas tapa mocīti no nešķīstiem gariem, - un tie tapa darīti veseli.
19. Un visi tie ļaudis meklēja Viņu aizskart, jo spēks izgāja no Viņa un Viņš visus dziedināja.
20. Un Savas acis uz Saviem mācekļiem pacēlis, Viņš sacīja: svētīgi esat jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība.
21. Svētīgi esat, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Svētīgi esat, kas tagad raudāt, jo jūs smiesities.
22. Svētīgi esat, kad cilvēki jūs ienīd, un kad tie jūs izslēgs un lamās un jūsu vārdu kā ļaunu atmetīs Tā Cilvēka Dēla dēļ.
23. Priecājaties tanī dienā un dejiet, jo redzi jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem praviešiem.
24. Bet vai jums bagātiem, jo jums jau sava alga!
25. Vai jums, kas esat piebarojušies, jo jūs izsalksiet! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs noskumsities un raudāsiet!
26. Vai jums, kad visi cilvēki labu par jums runā, jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem viltīgiem praviešiem.