Bībele viena gada laikā
Maijs 24


1 Samuel 4:1-21
1. Un Samuēls sludināja visam Izraēlim Dieva vārdu. Un Izraēls izgāja uz karu pret Vīlistiem un apmetās pie EbenEcera. Un Vīlisti apmetās pie Avekas.
2. Un Vīlisti taisījās Izraēlim pretī, un tā kaušanās vairojās un izplētās, un Izraēls no Vīlistiem tapa sakauts, un tie tai kaušanā uz lauka nokāva līdz četrtūkstoš vīrus.
3. Un tie ļaudis nāca lēģerī, un Izraēla vecaji sacīja: kāpēc Tas Kungs mūs šodien kāvis Vīlistu priekšā? Ņemsim pie sevis Tā Kunga derības šķirstu no Šīlo, ka viņš nāk mūsu vidū un mūs izglābj no mūsu ienaidnieku rokas.
4. Tad tie ļaudis sūtīja uz Šīlo un atveda no turienes Tā Kunga Cebaot derības šķirstu, (Tā Kunga), kas sēž pār ķerubiem, un abi Elus dēli, Ovnus un Pineas, bija līdz klātu pie Dieva derības šķirsta.
5. Kad nu Tā Kunga derības šķirsts nāca lēģerī, tad viss Izraēls gavilēja ar lielu gavilēšanu, tā ka zeme drebēja.
6. Un kad Vīlisti to gavilēšanu dzirdēja, tad tie sacīja: kas tā par lielu gavilēšanas skaņu Ebreju lēģeri? Tad tie manīja, Tā Kunga šķirstu esam nākušu lēģerī.
7. Un Vīlisti bijās un sacīja: Dievs nācis lēģerī. Un tie sacīja: vai mums! Jo līdz šim tā nav noticis.
8. Vai mums! Kas mūs izpestīs no šo vareno dievu rokas? Šie ir tie dievi, kas Ēģiptiešus situši ar visādām mocībām tuksnesī.
9. Esiet stipri un turaties kā vīri, jūs Vīlisti, ka jums Ebrejiem nav jākalpo, it kā tie jums kalpojuši, Turaties kā vīri un kaujaties!
10. Tad Vīlisti kāvās un Izraēls tapa sakauts un bēga ikviens uz savu dzīvokli. Un tur notika varen liela kaušana, jo no Izraēla krita trīsdesmit tūkstoš kājnieki.
11. Un Dieva šķirsts tika paņemts un Elus abi dēli, Ovnus un Pineas, nomira.
12. Tad viens Benjaminietis skrēja no tā karapulka un nāca tai dienā uz Šīlo ar saplēstām drēbēm un ar zemi uz galvas.
13. Un tam nākot, redzi, Elus sēdēja uz krēsla ceļmalā skatīdamies, jo viņa sirds trīcēja Dieva šķirsta dēļ. Kad nu tas vīrs nonāca un pilsētā to stāstīja, tad visa pilsēta brēca.
14. Un kad Elus to brēkšanu dzirdēja, tad viņš sacīja: kas tas par troksni? Tad tas vīrs steidzās un nāca un to izteica Elum.
15. (Elus nu bija deviņdesmit un astoņus gadus vecs, un viņa acis jau bija tumšas metušās un nevarēja vairs redzēt.)
16. Un tas vīrs sacīja uz Elu: es esmu nācis no karapulka un šodien bēdzis no karapulka. Tad viņš sacīja: kā tur iet, mans dēls?
17. Un tas vēstnesis atbildēja un sacīja: Izraēls ir bēdzis Vīlistu priekšā un liela kaušana tiem ļaudīm notikusi, ir tavi abi dēli, Ovnus un Pineas, miruši, ir Dieva šķirsts paņemts.
18. Un notikās, kad šis Dieva šķirstu pieminēja, tad viņš krita no krēsla atpakaļ pie vārtiem un lauza savu kaklu un nomira, jo tas vīrs bija vecs un smags; un viņš Izraēli bija tiesājis četrdesmit gadus.
19. Un viņa vedekla, Pineasa sieva, bija grūta un gaidās. Kad nu šī to vēsti dzirdēja, ka Dieva šķirsts bija paņemts un viņas tēvocis nomiris līdz ar viņas vīru, tad viņa locījās un dzemdēja, jo sāpes viņai uzbruka.
20. Un viņai mirstot tās (sievas), kas viņai klāt stāvēja, sacīja: nebīsties, jo tu dēlu esi dzemdējusi. Bet viņa neatbildēja un to neņēma pie sirds.
21. Un tā to puisēnu nosauca Ikabodu, sacīdama: godība ir nost no Izraēla, - tādēļ ka Dieva šķirsts bija atņemts, un sava tēvoča un vīra dēļ.

1 Samuel 5:1-12
1. Un Vīlisti paņēma Dieva šķirstu un to noveda no Eben-Ecera uz Azdodu.
2. Un Vīlisti paņēma Dieva šķirstu un to noveda Dagona namā un nolika Dagonam blakām.
3. Bet kad Azdodas ļaudis otrā rītā agri cēlās, redzi, tad Dagons uz savu vaigu bija zemē nokritis Tā Kunga šķirsta priekšā, un tie ņēma Dagonu un to atkal uzcēla savā vietā.
4. Kad tie nu otrā rītā atkal agri cēlās, redzi, tad Dagons uz savu vaigu bija zemē nokritis Tā Kunga šķirsta priekšā, un Dagona galva un viņa abas rokas bija nolūzušas un gulēja uz sliekšņa, ka tas zivju tēls vien pie tā atlikās.
5. Tādēļ Dagona priesteri un visi, kas iet Dagona namā, nemin uz Dagona slieksni Azdodā līdz šai dienai.
6. Un Tā Kunga roka bija grūta pār Azdodas ļaudīm un viņš tos postīja un sita ar augoņiem, Azdodu un viņas robežas.
7. Kad nu Azdodas vīri redzēja, ka tas tā notika, tad tie sacīja: lai Izraēla Dieva šķirsts pie mums nepaliek; jo viņa roka ir grūta pār mums un pār mūsu dievu Dagonu.
8. Tāpēc tie sūtīja un sapulcināja visus Vīlistu lielkungus un sacīja: ko darīsim ar Izraēla Dieva šķirstu? Tad tie sacīja: lai Izraēla Dieva šķirsts top nests uz Gatu. Tā tie aiznesa Izraēla Dieva šķirstu.
9. Kad tie nu viņu bija aiznesuši, tad Tā Kunga roka pār to pilsētu nāca ar varen lielu iztrūcināšanu, jo viņš sita tās pilsētas ļaudis, gan mazus gan lielus, un pie tiem izcēlās augoņi.
10. Tad tie Dieva šķirstu sūtīja uz Ekronu, un notikās, kad Dieva šķirsts uz Ekronu nāca, tad Ekrona brēca un sacīja: tie Izraēla Dieva šķirstu pie manis atveduši, mani un manus ļaudis nokaut.
11. Un tie sūtīja un sapulcināja visus Vīlistu lielkungus un sacīja: sūtat Izraēla Dieva šķirstu projām, lai tas tiek atpakaļ savā vietā un nenokauj mani un manus ļaudis. Jo nāves bailes bija ikkatrā pilsētā, un Dieva roka tur bija ļoti grūta.
12. Un tie ļaudis, kas nenomira, tapa sisti ar augoņiem, tā ka tās pilsētas kliegšana cēlās pret debesīm.

Psalms 54:1-7
1. Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Kad Zivieši nāca un Zaulam sacīja: vai Dāvids pie mums nav paslēpies? Ak Dievs atpestī mani caur savu vārdu un nes man tiesu caur savu varu.
2. Ak Dievs, klausi manu lūgšanu, liec vērā, ko mana mute runā.
3. Jo svešinieki ceļas pret mani, un briesmīgi ļaudis meklē manu dvēseli; tie netur Dievu priekš savām acīm. (Zela.)
4. Redzi, Dievs man ir par palīgu; Tas Kungs ir tas, kas manu dvēseli uztur.
5. Viņš maksās to ļaunumu maniem nicinātājiem; izdeldē tos pēc tavas uzticības.
6. Tad es tev upurēšu ar labu prātu, es pateikšu, Kungs, tavam vārdam, ka tas ir tik labs.
7. Jo Viņš mani izglābis no visām bēdām, ka mana acs ar prieku uzlūko manus ienaidniekus.

Proverbs 15:12-13
12. Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
13. Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.

Lūkas 21:1-19
1. Un Savas acis pacēlis, Viņš redzēja bagātos savas dāvanas metam Dieva šķirstā.
2. Un Viņš arī redzēja, ka viena nabaga atraitne divas artavas iemeta tur iekšā,
3. Un sacīja: Es jums tiešām saku, ka šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi, nekā visi.
4. Jo šie visi no savas bagātības ir iemetuši pie tām Dieva dāvanām, bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu savu padomu, cik viņai bija.
5. Un kādiem par Dieva namu runājot, ka tas esot izgreznots ar dārgiem akmeņiem un jaukām uzkārtām dāvanām, Viņš sacīja:
6. Laiks nāks, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens netaps pamests, ko nenolauzīs.
7. Un tie Viņam vaicāja sacīdami: Mācītāj, kad tad tas būs? Un kāda tā zīme, kad šīs lietas notiks?
8. Bet Viņš sacīja: pielūkojiet, ka jūs netopat pievilti. Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu, un tas laiks ir tuvu klāt nācis. Tad nu neejat viņiem pakaļ
9. Bet kad jūs dzirdēsiet karus un dumpjus, tad neiztrūcinājaties, jo šim visam būs papriekš notikt, bet tūdaļ vēl nav tas gals.
10. Tad Viņš uz tiem sacīja: tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
11. Un lielas zemes trīcēšanas būs dažās vietās un bada laiki un mēri arī bailīgas lietas un lielas zīmes no debesīm notiks.
12. Bet pirms viss tas notiks, tie savas rokas jums pieliks un jūs vajās un nodos baznīcās un cietumos, un jūs vedīs priekš ķēniņiem un valdniekiem Mana Vārda dēļ.
13. Bet tas notiks jums par liecību.
14. Tad nu apņematies savās sirdīs, nerūpēties iepriekš, kā jūs aizbildināsities.
15. Jo Es jums došu muti un gudrību, kam nevarēs pretī runāt nedz pretī stāvēt neviens no tiem, kas pret jums ceļas.
16. Bet jūs tapsiet nodoti arī no vecākiem un brāļiem un radiem un draugiem. Un tie citus no jums nonāvēs.
17. Un jūs būsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ
18. Un tomēr ne matam no jūsu galvas nebūs zust.
19. Caur savu pacietību izglābsiet savas dvēseles.